Dati liecina, ka visā pasaulē mazāk nekā 20% valstu likumīgi garantē 12 gadu bezmaksas obligāto izglītību. Pašreiz pasaulē ir 264 miljoni bērnu un jauniešu, kas neapmeklē skolu, un 100 miljoni jaunatnes bez lasītprasmes.
Ziņojumā apkopota statistika ne tikai par pamatprasmēm, bet arī par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmēm, kas ir nozīmīgas darba iegūšanai, uzņēmējdarbībai un pilsoniskai līdzdalībai. Saskaņā ar ziņojuma datiem 41% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, prot patstāvīgi pieslēgt jaunas ierīces, piemēram, datoru, 66% prot nokopēt un pārvietot mapes, bet prezentācijas ar specializētu programmu prot gatavot 33% iedzīvotāju. Salīdzinoši Somijā un Islandē prezentācijas prot gatavot 58% iedzīvotāju.
Analizējot atbildību izglītības sistēmā, ziņojums atklāj, ka skolotāju vainošana par sliktiem mācību rezultātiem mēdz būt gan netaisnīga, gan nekonstruktīva. Rezultātus ietekmē daudzi faktori, tostarp mācību programma, skolēnu spējas, vecāku iesaiste, resursu pieejamība u.c. "Skolēnu pārbaudes darbu rezultātu izmantošana pret skolotājiem un skolām palielina iespējamību, ka to rīcība būs vērsta uz pašaizsardzību, tādējādi palielinot vājāko skolēnu atstumtību," uzsver ziņojuma direktors Manos Antoninis.
Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta arī dzimumu paritātes jeb vienlīdzības rādītājiem izglītībā. Piemēram, tiek lēsts, ka tikai 4% valstu sasniegta dzimumu paritāte augstākajā izglītībā. Lai gan gandrīz visos pasaules reģionos, izņemot Subsahāras Āfriku, vairāk sieviešu nekā vīriešu iegūst augstāko izglītību, daudz retāk viņas iegūst grādu STEM priekšmetos – dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Arī Latvijā no visiem grādu ieguvušajiem 65% ir sievietes, savukārt STEM priekšmetos – ap 30%. Salīdzinoši Indijā dzimumu paritātes rādītāji augstākajā izglītībā ir tuvāki sasniedzamajam mērķim: apmēram 51% no visiem, kas iegūst augstāko izglītību, ir sievietes, savukārt STEM absolventu vidū apmēram 42% ir sieviešu.
Neskatoties uz augsto izglītības līmeni, sievietes vēl aizvien nav pietiekami pārstāvētas politikā un vadošos amatos. 2017. gada oktobra dati liecina, ka no 193 ANO valstīm, tikai 11 valstu vadītājas un 12 valdību vadītājas bija sievietes. Arī parlamentos situācija ir līdzīga, un tikai Ziemeļvalstis tuvojas vienlīdzīgai pārstāvniecībai parlamentā ar 41% parlamentāriešu – sieviešu. Vidēji Eiropā, izņemot Ziemeļvalstis, apmēram 26% parlamentāriešu ir sievietes; salīdzinoši Arābu valstīs – 17,5%. Latvijas Saeimā no 100 deputātiem 83 ir vīrieši, bet 17 sievietes, liecina 2018. gada 8. marta dati.
Ziņojumā uzsvērts, ka svarīgi ir regulāri informēt sabiedrību par izglītības sistēmas darbību, tomēr no 209 valstīm tikai 108 ir publicējušas nacionālo izglītības pārskatu vismaz vienu reizi kopš 2010. gada, bet tikai viena no sešām valdībām publicē ikgadējos izglītības pārskatus. Tomēr neviena pieeja pret atbildīgumu nebūs veiksmīga bez spēcīgas, veicinošas vides, kas nodrošinās iesaistītajiem piemērotus resursus, motivāciju un informāciju, lai pildītu savus pienākumus.
Ziņojumā valdības tiek aicinātas: izveidot tādu atbildības sistēmu skolām un skolotājiem, kas ir atbalstoša un kas izvairās no sodīšanas mehānismu izmantošanas, īpaši pamatojoties uz šauriem darbības radītājiem; atļaut demokrātisku līdzdalību, cienīt masu mediju brīvību, uzraugot izglītības sistēmas darbu, un izveidot neatkarīgas iestādes sūdzību izskatīšanai; izstrādāt uzticamus un efektīvus noteikumus ar saistītām sankcijām visiem – kā publiskiem, tā privātiem izglītības sektora pārstāvjiem, kas nodrošina izglītības kvalitāti un novērš diskrimināciju nozarē; nodrošināt, ka tiesības uz izglītību ir nostiprinātas likumos, kas pašreiz nav spēkā 45% valstu.