Starts notika plānotajā termiņā pulksten 5.58 otrdien pēc vietējā laika (pulksten 23.58 pirmdien pēc Latvijas laika). Neilgi pēc tam kosmosa kuģis veiksmīgi atdalījās no nesējraķetes Changzheng 2F apmēram 200 kilometrus virs Zemes un atvēra divus saules bateriju paneļus.
Bezpilota kosmosa kuģis divu dienu laikā savienosies ar eksperimentālo moduli Tiangong-1, kurš 29. septembrī tika palaists no tā paša kosmodroma. Tā būs pirmā šāda veida savienošanās Ķīnas kosmosa izpētes programmā.
Shenzhou VIII starts un gaidāmā savienošanās ar Tiangong-1 343 kilometrus virs Zemes virsmas ir svarīgs solis uz pirmās Ķīnas kosmosa stacijas izveidošanu 2020. gadā. Šajā stacijā kosmonauti varētu dzīvot vairākus mēnešus līdzīgi kā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).
Otrdienas naktī notikušo startu klātienē vēroja Ķīnas vicepremjers Džans Dedzjans, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras un Vācijas Aeronautikas un kosmosa centra eksperti. Vācijas un Ķīnas zinātnieki veiks kopīgus eksperimentus šajā bezpilota kosmosa kuģī.
Ķīna sāka pilotējamo kosmosa kuģu programmu 1990.gadā, izmantojot no Padomju Savienības nopirktu tehnoloģiju. 2003. gadā Ķīna kļuva par trešo valsti, kas nosūtījusi cilvēkus kosmosā, pēc bijušās Padomju Savienības un ASV.