Vīķe-Freiberga: Prezidenta ievēlēšanas kārtība un pilnvaras ir savstarpēji neatkarīgi jautājumi

Tas norāda, ka nav tiesa, ka, ja tautai uztic ievēlēt Valsts prezidentu, obligāti arī būtu jāpaplašina valsts augstākās amatpersonas pilnvaras, skaidroja eksprezidente.Savukārt eksprezidents Guntis Ulmanis norādīja, ka attiecībā uz pilnvaru pārskatīšanu nevar mainīt viena varas spārna funkcijas, neveicot izmaiņas attiecībā uz pārējiem varas atzariem - Saeimu un Ministru kabinetu. Līdz ar to par prezidenta pilnvaru reālu pārskatīšanu varot spriest, ja tiek veiktas izmaiņas visā pārvaldes sistēmā. Pretējā gadījumā attiecībā uz Valsts prezidenta pilnvarām var veikt tikai "dekoratīva rakstura" grozījumus, akcentēja Ulmanis.Eksprezidents Valdis Zatlers, komentējot sēdes darba kārtības jautājumu par Satversmes 41.pantā noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām, norādīja, ka ārlietu debašu tradīcija aizsākās Valsts prezidenta kancelejā, sanākot kopā par ārlietu jomu atbildīgajām amatpersonām. Komentējot vēstnieku iecelšanu, Zatlers atgādināja, ka sava termiņa laikā bija principiāls un iebilda pret divām politiskām kandidatūrām, jo Latvija kā maza valsts nevar atļauties politiskos vēstniekus, jo šāda sistēma traucētu profesionālai darba veikšanai.Satversmes 41.pantā teikts: "Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu."Kā ziņots, šodien uz kārtējo sēdi sanāca Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai, lai apspriestu nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas Satversmē.