Starp publiskotajiem materiāliem ir arī Stratfor aģentu sarakste par sprādzieniem Irānas armijas bāzē netālu no Teherānas. Vēstulē, kas datēta ar 2011. gada novembri, citēts kompānijas avota Izraēlas slepenajos dienestos, viedoklis par Izraēlas lomu šajā notikumā. „Es domāju, ka tas ir uzmanību novērsošs manevrs. Izraēla jau pirms dažām nedēļām ir iznīcinājusi visu Irānas kodolinfrastruktūru,” uzskata Stratfor informators.
Kompānijas informators uzskata, ka Irāna vairāk nerada draudus Izraēlai. „Kampaņu par nepieciešamību bombardēt Irānu ir iniciējuši Eiropas līderi, lai novērstu uzmanību no finanšu krīzes,” laikraksts Yediot Ahronot citē Stratfor informatoru.
Atbilstoši dažiem ziņu avotiem, diversijas Irānā tika īstenotas ar kurdu kaujinieku un Irānas ebreju, kuri pēc tam emigrēja uz Izraēlu, palīdzību. Tajā pašā laikā vairāki Stratfor analītiķi uzskata šo informāciju par apšaubāmu, jo viņu rīcībā nav nekādas informācijas par Izraēlas diversijām Irānas teritorijā.
Irānas varas iestādes iepriekš vainoja Izraēlu sprādzienu armijas bāzē netālu no Teherānas organizēšanā. Savukārt Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks dažas dienas pēc incidenta paziņoja, ka „nebūtu slikti, ja šādi gadījumi atkārtotos”.
WikiLeaks materiālos atrodami arī citi Stratfor dati par Izraēlas ārpolitiku. Konkrētāk, kompānijas darbinieku sarakste liecina, ka Izraēlas galvenais militārās sadarbības partneris ir Krievija. Saskaņā ar publiskotajiem datiem, no Irānas un Izraēlas militāra konflikta lielākās ieguvējas arī būtu Krievija un Saūda Arābija, kuru rīcībā ir lieli naftas krājumi. Savukārt vislielākos ekonomiskos zaudējumus kara gadījumā ciestu lielie naftas importētāji – Ķīna un Eiropas valstis.