Zeme, kas dzied? ...drīzāk vaimanā

Diemžēl atšķirībā no 20 gadu senas pagātnes, kad pasaule apbrīnoja latviešu drosmi, šoreiz mēs esam izpelnījušies ievērību ar neprasmīgo saimniekošanu un valsts novešanu līdz bankrota slieksnim

Latvieši ir nolaiduši savu valsti līdz kliņķim, apdraud zviedru pensionāru mūža ietaupījumus, biedrojas ar nacistiem un murgo par krītošiem meteorītiem. Šāds priekšstats par Latviju varētu rasties no pasaules preses pārskata, jo pēdējā laikā par Latviju tiek rakstīts daudz, bet ne pārāk pozitīvā gaismā.

Tik lielu uzmanību Latvija un pārējās Baltijas valstis nav piesaistījušas kopš 80. un 90.gadu mijas, kad pasaule ar apbrīnu vēroja baltiešu nevardarbīgo cīņu par brīvību. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijas vārds daudz retāk parādījās pasaules preses slejās, jo šeit nebija ne Balkānu slaktiņam līdzīga pilsoņu kara, ne citu ievērības cienīgu notikumu. Tagad stāvoklis ir mainījies, jo Latvija kļuvusi par teju vai spilgtāko pasaules ekonomikas krīzes piemēru.

Plīsušais burbulis

"Tāpat kā daudzām mazām valstīm, Latvijai bija grūti piesaistīt ārzemnieku uzmanību. Tagad tā ir slavena, bet nevar ciest šo slavu," secina žurnāls The Economist. Latvijas gadījums gan nav unikāls, jo līdzīgā veidā uzmanības centrā nonākusi arī mazā Īslande, kas no Bjorkas dzimtenes un skaisto ainavu zemes pēkšņi pārvērtusies par pasaules finanšu krīzes priekšposteni.

Pasaules ekonomistus vairāk uztrauc Latvijas nedienas, jo Īslande ir maza, samērā turīga sala okeāna vidū, savukārt Latvija ar savām problēmām varētu paraut zem ūdens arī citas reģiona valstis. Ekonomisti raizējas par iespējamo domino efektu, jo lata devalvācijas gadījumā tiktu apdraudēta ne tikai Baltijas un Austrumeiropas valstu stabilitāte, bet arī šajā tirgū iesaistīto skandināvu finansiālā drošība. Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš spriež, ka Latvijas stāvoklis tiek uztverts kā sava veida eksperiments, lai redzētu, kā valsts tiek galā ar tik smagu ekonomikas krīzi. Ekonomikas teorētiķi vēsta, ka parasti šādos gadījumos notiek nacionālās valūtas devalvācija, bet Latvija izvēlējusies iet izdevumu samazināšanas ceļu.

Latvija uz pārējo krīzes skarto valstu fona izceļas ar milzīgu iekšzemes kopprodukta kritumu, lielāko bezdarba līmeni Eiropas Savienībā un straujāko nekustamā īpašuma cenu lejupslīdi. "Latvijas ekonomika izskatās kā sacīkšu automašīna, kas ietriekusies betona sienā," secina ASV žurnāls The Nation, atsaucoties uz slaveno Aināra Šlesera lozungu "Gāzi grīdā!". Krīzes cēloņi nav tālu jāmeklē. The Nation atgādina, ka vēl nesenā pagātnē Latviju bija pārņēmis Eiropā lielākais nekustamā īpašuma (un greznu automašīnu) burbulis. "Pārāk daudz naudas (un kredītu) ieplūda ekonomikā, kas bija pārāk maza, lai to produktīvi izlietotu. Tas izraisīja inflāciju, spekulāciju un patēriņa dzīres," raksta cits amerikāņu žurnāls The Weekly Standard. Daļa atbildības par notikušo jāuzņemas arī Skandināvijas bankām, kas neapdomīgi pārplūdināja Latviju ar lētiem kredītiem. The Nation secina, ka ar aizlienēto naudu latvieši beidzot varēja nopirkt visu, ko vien sirds kāro, sākot no tējkannām līdz pat Bentley automašīnām un grezniem dzīvokļiem.

Nepateicīgais pacients

Vieglprātīgā kredītpolitika tagad draud atspēlēties skandināviem. Zviedrijas presē jau publicēti šausmu stāsti par iespējamo lata devalvāciju un milzīgiem banku zaudējumiem, kas Zviedrijas nodokļu maksātājiem var izmaksāt ļoti dārgi. Dagens Nyheter brīdinājis lasītājus, ka zviedriem var nākties maksāt lielākus nodokļus un samierināties ar labklājības sarukšanu.

Zviedrija un citas rietumvalstis, kas ar Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu cenšas glābt Latvijas ekonomiku no pilnīga sabrukuma, žēlojas par latviešu nepateicību, jo Latvija nebūt nav sajūsmā par glābšanas programmas noteikumiem. "Pacients, kurš izkļuvis no reanimācijas, tagad apmētā ārstus ar medikamentiem un sakož savu asinsdonoru. Tas varētu būt netaisnīgs ziņu kopsavilkums no krīzes skartās Latvijas, bet tieši tā to uztver ārzemnieki," raksta The Economist. Par mūsu biznesa vides (ne)tikumiem žēlojas arī ārvalstu uzņēmēji, kas ieguldījuši naudu Latvijā. "Lielākā problēma ir Skandināvijā un Rietumeiropā pieņemtās biznesa ētikas trūkums. Latviešiem acīmredzot šķiet — ja jau ārzemju uzņēmēji bija tik stulbi, lai ieguldītu naudu Latvijā, tā ir viņu problēma," Igaunijas biznesa laikrakstam Aripaev stāsta uzņēmējs Gvido Piksars.

Pēc žurnālista un Latvijas Universitātes pasniedzēja Kārļa Streipa domām, šādas atziņas var nopietni kaitēt Latvijas interesēm. "Sliktās ziņas par Latvijas ekonomiku nenāk mums par labu, jo ieguldītāji nenāks uz valsti, kurai ir problēmas ekonomikā un, kas ir vēl svarīgāk, valdība, kurai nevar uzticēties." Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistiskas pasniedzēja Anda Rožukalne gan uzskata, ka negatīvās informācijas plūsmas ietekmi uz Latvijas tēlu nevajadzētu pārspīlēt. "Cilvēki, kas saistībā ar Latviju pieņem nopietnus lēmumus (politikā vai biznesā), neizmanto mediju ziņas kā galveno un vienīgo informācijas avotu." Rožukalne spriež, ka Latvijas puses viedoklis ārzemju preses publikācijās ir slikti pārstāvēts, jo augsta līmeņa amatpersonas izplata sliktas kvalitātes informāciju. Ārzemēs vēl nav aizmirsuši leģendāro bijušā finanšu ministra Ata Slaktera "nothing special interviju", tāpat kā pašlaik ārvalstu diplomāti vīpsnā par tagadējā finanšu ministra Einara Repšes iecienīto ādas uzvalku. The Economist korespondents Edvards Lūkass kritizē Latviju par vājo darbu sabiedrisko attiecību jomā. Viņš ievērojis, ka igauņi daudz labāk iemācījušies pasniegt sliktas ziņas pozitīvā gaismā.

Diženas nācijas joki

Latvijas tēlu savdabīgā veidā nesen centās uzlabot mobilo sakaru uzņēmums Tele2, kas sarīkoja triku ar viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacas apkaimē. Nevar noliegt, ka tas izraisīja lielu interesi pasaulē, it sevišķi Krievijā un citās NVS valstīs, kur plaši tika apcerētas iespējamās katastrofas sekas. "Latvijas teritorijā nokritis radioaktīvs meteorīts," tik biedējošu vēsti izplatīja Ukrainas ziņu aģentūra Ukrinform. Krievijas laikraksts Moskovskij komsomoļec (MK) uzdeva bažīgu jautājumu: "Vai meteorīts var nokrist Maskavā? Krievijas Planetārās aizsardzības centra direktors Anatolijs Zaicevs uzskata, ka tas ir pilnīgi iespējams."

Saceltā trača dēļ jo lielāka bija vilšanās, kad izrādījās, ka meteorīta nokrišana ir tikai reklāmas triks. Kā raksta The Guardian, šis gadījums varētu pretendēt uz vietu sabiedrisko attiecību "kauna zālē". Tele2 pārstāvji gan taisnojušies, ka viltus meteorīts nācis par labu Latvijas tēlam pasaulē, jo daudzi amerikāņi un ķīnieši varbūt pirmoreiz uzzinājuši par tādas Latvijas eksistenci. Krievijas laikraksts MK pēc patiesības atklāšanās ironizēja, ka šis incidents apliecinājis "mazās un lepnās" latviešu nācijas diženumu.

Antifašisma eksports

Krievijas plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā pierimušas vaimanas par Latvijā plaukstošo "fašismu", kā nekā Rīgai tagad ir "krievu mērs". Toties savulaik aktīvi izmantoto Kremļa jājamzirdziņu par Baltijas fašisma un leģionāru tēmu tagad aizņēmušies britu politiķi, kas šo jautājumu izmanto iekšpolitiskās cīņās. Konservatīvo partija ir spiesta taisnoties par Eiropas Parlamentā sākto sadarbību ar Latvijas partiju Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kas tiek apsūdzēta nacistu godināšanā. Tēvzemiešu lielākais "grēks" ir atbalsts 16.marta leģionāru gājienam. "Tas ir neatkarīgās Latvijas kauna traips un starptautisks negods NATO un ES, kam šī Baltijas valsts pievienojusies," savā komentārā raksta leiboristiem draudzīgais laikraksts The Guardian. Laikraksts apgalvo, ka latviešu brīvprātīgo vienības, sākoties karam, dedzīgi iesaistījušās ebreju slepkavošanā un vēlāk kļuvušas par latviešu Waffen SS divīziju mugurkaulu. Konservatīvo politiķis Viljams Heigs iebilst, ka XX gadsimta Austrumeiropas vēsture ir pārāk briesmīga (nacistu okupācija, holokausta šausmas un gadu desmitiem ilga pakļautība padomju varai), lai Rietumeiropa būtu spējīga to saprast.

Lielo iespēju zeme

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš atzīst, ka žurnālistus galvenokārt interesē sliktas ziņas: "Ja par kādu valsti neko neraksta, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā." Arī žurnālists Streips uzskata, ka labāk, lai par Latviju neraksta neko, nevis atspoguļo mūsu valsti kā ekonomikas krīzē iegrimušu banānu republiku. Tomēr gan Kalniņš, gan Streips uzsver, ka pasaules presē lasāmas arī pozitīvas ziņas par Latviju, piemēram, par mūsu sportistu un mākslinieku panākumiem. To, ka latvieši nav nemaz tik ļauni, apliecina ASV laikrakstā San Francisco Chronicle publicētā informācija: izrādās, latvieši esot ievērojami ar labo izturēšanos pret melniem kaķiem. Daudzās citās valstīs šos nabaga radījumus uzskata par nelaimes vēstnešiem, bet latvieši ir pretējās domās. "Kad latviešu zemnieki savās labības klētīs atrod ogļu melnus kaķēnus, viņi dejo no prieka. Latvieši tic, ka šajos melnajos skaistuļos iemiesojies labības dievs Ruņģis."

Latvijas un Rīgas vārds pozitīvā gaismā pieminēts arī daudzos ceļojumu aprakstos, piemēram, Īrijas laikraksts The Irish Times raksturo Rīgu kā "dārgakmeni Eiropas galvaspilsētu vidū", kas piedāvā milzīgu bagātību vēstures un kultūras mīļotājiem. The Economist žurnālists Lūkass uzskata, ka Latvijai ir labas iespējas izmantot savu lielo potenciālu. "Daudziem cilvēkiem, kas šeit viesojušies pēdējos 10 vai 15 gados, ir ļoti siltas jūtas pret Latviju."