Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Zemes iedzīvotāji apņemas rīkoties zaļi

Tādas cilvēku izraisītas vides katastrofas kā pirms gada notikusī plašā naftas noplūde Meksikas līcī vai pirms 25 gadiem piedzīvotā kodolavārija Černobiļā dod argumentus aktīvistiem, kuri liek aizdomāties par katra attieksmi pret Zemi. Tā ir pašlaik vienīgā zināmā planēta, kas var nodrošināt cilvēces pastāvēšanu, tāpēc šogad, sagaidot Zemes dienu, miljoniem cilvēku visā pasaulē ir apņēmušies izdarīt ko labu apkārtējai videi.

Miljards apņemšanos

Zemes dienas, kuru, kā ierasts, atzīmē 22. aprīlī, organizatori šajā gadā ir izsludinājuši akciju Miljards zaļu rīcību, kuras mērķis ir līdz piektdienai savākt miljards cilvēku apņemšanās rīkoties draudzīgi pret vidi, piemēram, biežāk doties uz darbu kājām vai ar velosipēdu, lietot retāk vai pilnībā atteikties no ķīmiskajiem mājas uzkopšanas līdzekļiem, šķirot atkritumus vai izslēgt elektrisko apgaismojumu, ja neviens neatrodas telpā.

Tomēr šķiet, ka akcijas nosprausto latiņu būs grūti sasniegt, jo līdz trešdienai rīkoties zaļi bija nosolījušies tikai mazliet vairāk nekā 100,5 miljoni cilvēku, kurus reģistrē Zemes dienas oficiālajā mājaslapā izveidotais skaitītājs.

Pagaidām populārākā Zemes iedzīvotāju apņemšanās ir koku iestādīšana pie savas mājas vai mācību iestādes. Interesanti, ka otrajā vietā ierindojas apņemšanās rīkot Zemes dienas pasākumus, bet tālāk seko solījums nomainīt parastās kvēlspuldzes pret videi draudzīgām. Liela daļa arī nolēmusi atteikties no pesticīdu izmantošanas un lietot uzturā vairāk vietējo pārtikas produktu.

Šogad Zemes diena iekrīt Lielajā piektdienā, tādēļ kristīgajā pasaulē tā netiks atzīmēta tik plaši kā citkārt.

Paši sev ienaidnieki

Ideja par Zemes dienas rīkošanu 1969. gadā radās ASV kongresmenim Geilordam Nelsonam, kurš bija pazīstams kā dedzīgs vides draugs. Viņu bija pamatīgi šokējis redzētais Santabarbaras šaurumā Kalifornijā, kur tā gada sākumā pēc sprādziena uz naftas ieguves platformas notika plaša jēlnaftas noplūde, kas ir trešā lielākā ASV vēsturē aiz pērn piedzīvotās Meksikas līcī un 1989. gadā Aļaskā notikušās.

Politiķis nolēma, ka ASV ir nepieciešams rīkot plašus pasākumus, kuros vienkāršajiem amerikāņiem skaidrotu par vides problēmām un draudiem, ko pesārņojums var nest tuvākajām paaudzēm.

Pirmā Zemes diena notika 1970. gada 22. aprīlī, un toreiz dažādos pasākumus visā valstī dalību ņēma vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, pārsvarā skolēni un studenti.

Pirmās Zemes dienas plakāts, uz kura bija attēlots savulaik Amerikā populārais komiksu varonis Pogo, kuru ieskauj atkritumu kalni, vēstīja: «Mēs esam satikuši ienaidnieku mūsu pašu izskatā.» 1970. gada 22. aprīli var uzskatīt par modernās vides aizsardzības kustības dzimšanas dienu.

Kā vispasaules pasākums Zemes diena notiek kopš 1990. gada, kad tā tika atzīmēta 141 valstī. Mūsdienās Zemes dienas pasākumi pulcē vairāk nekā pusmiljardu interesentu 175 pasaules valstīs.

Zemes dienai netrūkst arī pretinieku, kuri uzskata, ka šis pasākums tikai mētājas ar skaļiem lozungiem, bet nepiedāvā reālus risinājumus, kā aizsargāt vidi. Citi savukārt domā, ka Zemes diena ir pesimistisks pasākums, kas padara cilvēkus par ļaunajiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits