Krāšņo bezmugurkaulnieku grupas dzīvnieku likstas nav vis lokāla problēma - sekas var būt tālejošas un skart arī cilvēkus. No koraļļu rifiem ir atkarīga ceturtās daļas okeāna iemītnieku eksistence, tādējādi, ejot bojā koraļļiem, bez dabiskās dzīves vides var palikt arī zivis, ko zvejo cilvēki.Marks Īkins, kurš ir ASV Nacionālās Okeāna un atmosfēras pārvaldes Koraļļu rifu programmas vadītājs, _The Guardian _pauda cerību, ka pašreizējā globālā koraļļu izbalēšana beigsies 2017.gadā, taču neslēpa - pastāv iespēja, ka tā vienkārši turpināsies un kļūs par jauno normu, atkarībā no gadalaiku maiņām skarot koraļļu rifus vai nu ziemeļu, vai dienvidu puslodē.Pašlaik ļoti nopietna situācija ir Japānas piekrastē, Okinavas salas apkaimē. Īkina rīcībā esošie dati liecina, ka tur izbalējuši 90% koraļļu, no kuriem 10% jau miruši. Tāda apmēra koraļļu izbalēšana minētajā reģionā nebija fiksēta kopš 1998.gada.Izbalēšanu veicina nelabvēlīgi apstākļi, galvenokārt ūdens sasilšana virs normas, arī ūdens skābuma pieaugums (ogļskābās gāzes paaugstinātu emisiju rezultāts). Līdz ko izbalējuši, koraļļi mirst tuvāko nedēļu vai pat dienu laikā, ja apkārtējie nelabvēlīgie apstākļi strauji neuzlabojas, kā parasti nenotiek. Koraļļu rifi gan var arī atgūt savu kādreizējo krāšņumu, taču tam nepieciešami labvēlīgi apstākļi vairākas desmitgades pēc kārtas.
Zinātnieki brīdina, ka koraļļu rifu izbalēšana var kļūt par normu
Eksperti nonākuši pie nepatīkama secinājuma - krāšņo koraļļu rifu masveida izbalēšana, par ko pētnieki pēdējos gados it bieži pauduši satraukumu -, iespējams, vairs nebūs vien atsevišķas epizodes vai ārkārtas gadījums, bet kļūs par jauno normu, vēsta The Guardian.Pašlaik pasaules okeānos notiek visplašākā jebkad fiksētā koraļļu rifu izbalēšana, par ko Diena vēstīja jau pagājušajā gadā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.