Zinātniekiem pārliecinoši pierādījumi par ūdeni uz Mēness

Sasalušā ūdens rezerves esot atrodamas gan ziemeļu, gan dienvidu polos. Pierādījumi gan nav iegūti no kādas nule paveiktas misijas, bet gan no Indijas 2008. gadā veiktās Mēness virsmas skenēšanas. 

Indijas iekārta uztvērusi signālus, kas liecina par sasalušu šķidrumu. Iekārta uztvēra ledus radītu atstarojumu, un nu pētnieki ir pārliecināti, ka tas ir tieši ūdens, nevis kāds cits sasalis šķidrums.

Lai gan temperatūra uz Mēness dienas laikā var sasniegt pat 100 grādus pēc Celsija, pateicoties tam, ka pavadoņa rotācijas ass ir sasvērta par 1,54 grādiem, ir krāteri, kurus nekad nesasniedz Saules gaisma, kas savukārt nozīmē, ka ūdens tur var palikt sasalis. 

Zinātnieki pieņem, ka ūdens sasalis jau ļoti sen.

Iepriekš zinātnieku rīcībā jau bijuši netieši pierādījumi, ka uz Mēness ir ledus, taču nule apstrādātie dati to beidzot apstiprina pārliecinoši, kas nozīmē, ka nākotnes cilvēku misijās uz Mēness astronauti ūdeni varētu iegūt no pavadoņa krāteriem. 

Žurnālā SestDiena jau iepriekš ir rakstīts, ka, pretēji miljardiera Īlona Maska sapņiem par Marsa kolonizēšanu, daudzi sapņo par bāzi uz Mēness un plāno radīt pirmo ekonomisko ciklu, kurš būtu iesaistīta gan Zeme, gan Mēness. Vairāk par projektu Moon Hut lasiet šeit - Būdiņa uz Mēness.

Tāpat pavisam nopietni tiek domāts par komerciālo raktuvju veidošanu uz asteroīdiem. Cilvēki no asteroīdiem grib iegūt "visu, kas tur varētu būt atrodams", atbildot uz jautājumu, ko cilvēce grib iegūt no kosmosa ķermeņu raktuvēm, pagājušajā gadā portālam Diena.lv sacīja Hosē Luis Galače no kosmosa inženierijas uzņēmuma Aten Engineering, tomēr piebilstot, ka pirmais komerciāli izmantojamais ieguvums būs ūdens - kosmosa tūrismam, degvielas iegūšanai. Viņaprāt, ūdeni, kas iegūts no asteroīdiem, izmantos zemā orbītā - tuvu Zemei, bet vēlāk tas varētu būt arī ļoti svarīgi tālākai kosmosa izpētei.