Salīdzinot ar 2019.gada datiem, izdevumi pieauguši par 3,9%.
Visvairāk aizsardzībai tērējušas ASV - 738 miljardus dolāru, norāda institūts. Tie ir 40% no visiem pasaules izdevumiem šiem mērķiem.
Ķīnas izdevumi ir krietni mazāki - 193,3 miljardi dolāru.
Tiesa gan, militāro izdevumu pieaugums šajā Āzijas daļā pirmkārt skaidrojams ar Ķīnas aizsardzības budžeta palielināšanos, teikts ziņojumā. Vislielākie izdevumi saistīti ar finansējumu Ķīnas karaflotei.
Eiropas NATO valstu militārie izdevumi proporcionāli to IKP pēdējo sešu gadu laikā turpinājuši konsekventi augt no 1,25% 2014.gadā, līdz 1,52% 2019.gadā un līdz 1,64% pērn.
Tomēr tie joprojām atpaliek no NATO rekomendācijām aizsardzībai tērēt 2% no IKP. Pērn šo mērķi izdevies sasniegt vien deviņām NATO valstīm.