Doņeckas tautas republikas līderis paziņo par Mazkrievijas izveidošanu

"Mēs uzskatām, ka Ukrainas valsts tādā veidā, kādā tā pastāvēja, nav atjaunojama. Mēs, bijušās Ukrainas reģionu pārstāvji, izņemot Krimu, paziņojam par jaunas valsts dibināšanu, kas būs Ukrainas pēctece. Mēs esam vienisprātis, ka jauno valsti sauks Mazkrievija, jo pats nosaukums Ukraina sevi ir diskreditējis," žurnālistiem Doņeckā teica Zaharčenko.

Viņš sacīja, ka Mazkrievijas "galvaspilsēta" būs Doņecka, bet Kijeva būšot "vēsturisks un kultūras centrs bez galvaspilsētas statusa".

"Par Mazkrievijas valsts karogu tiek pasludināts Bogdana Hmeļņicka karogs," piebilda Zaharčenko.

"Mēs vadāmies no tā, ka Doņeckas tautas republika līdz ar Luganskas tautas republiku ir vienīgās Ukrainas teritorijas, neskaitot Krimu, kurās ir saglabājusies likumīgā vara," uzsvēra Doņeckas tautas republikas līderis.

Viņš arī sacīja, ka Mazkrievijā uz trim gadiem jāievieš ārkārtas stāvoklis.

"Lai izvairītos no haosa, ierosinām ieviest ārkārtas stāvokli uz trim gadiem, tā laikā jāaizliedz jebkādu politisko partiju darbība," teica Zaharčenko.

"'Šis lēmums brieda jau ilgi, taču visam ir savs laiks, un tieši šodien mēs ierosinām to variantu, kas ļaus apturēt karu," viņš sacīja.

"Mēs ierosinām jaunu plānu, valsts reintegrācijas plānu. (..) Mēs ierosinām visiem Ukrainas iedzīvotājiem izkļūt no kara, no jauna nodibinot valsti, tā ir mierīga izeja. Taču ir daži nosacījumi - to ir jāatbalsta Ukrainas iedzīvotājiem. Mēs jau esam veikuši konsultācijas ar reģionu varas un biznesa pārstāvjiem. Kā arī, ja starptautiskā sabiedrība atbalstīs ideju. Tas ir mūsu pirmais un pēdējais priekšlikums," sacīja Zaharčenko.

Viņš arī pauda viedokli, ka Ukrainas valdība ir neleģitīma un nespēj apturēt karu.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.