Gutērrešs piektdien tikās ar Kipras grieķu daļas prezidentu Niku Anastasiadi un viņa turku kolēģi Mustafu Akindži. Tāpat ANO ģenerālsekretāram bija tikšanās ar tā dēvētajām garantētājvalstīm Grieķiju, Turciju un Lielbritāniju.
ANO ģenerālsekretāra preses pārstāvji informēja, ka sarunas Šveicē bijušas "ļoti konstruktīvas", "pozitīva uz rezultātiem orientēta tikšanās".
"Radās skaidra izpratne par pamata elementiem paketē, kas varētu novest pie visaptveroša risinājuma Kiprā," piebilda Gutērreša preses pārstāvis.
Sarunas sestdien turpinājās politiskā līmenī un ANO ģenerālsekretārs neatkāpjas no centieniem atrisināt situāciju Kiprā, norādīja preses ienestā.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Vairāki iepriekšējie centieni atrisināt vienu no ilgstošākajām krīzēm pasaules politikā atdūrās pret jautājumu par Turcijas karaspēku, jo Kipras grieķi vēlas pilnīgu karaspēka, ko viņi uzskata par okupācijas spēku, izvešanu, bet turki bažījas par etnisku vardarbību karaspēka izvešanas gadījumā.
Anonīms avots diplomātiskās aprindās ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Turcija ir gatava paziņot par karavīru skaita samazinājumu pat par 80%, bet Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu ceturtdien nacionālajā televīzijā noliedza plānus par karaspēka izvešanu.