Vēl tikai pirms nedēļas AfD atbalstītāju skaits bija trīs procenti, vēsta laikraksts Bild, kas publicējis sabiedriskās domas pētniecības institūta INSA veiktās aptaujas rezultātus. Tikmēr par kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) būtu gatavi balsot 38% aptaujāto, bet par CDU koalīcijas partneriem - brīvajiem demokrātiem (FDP) - pieci procenti.
Savukārt opozīcijā esošos sociāldemokrātus atbalsta 26% respondentu, bet "zaļos" - SPD iespējamos sabiedrotos - 15%. Vēl seši procenti vāciešu joprojām atbalsta kreiso ekstrēmistu partiju Die Linke (Kreisie). Tas nozīmē, ka Merkeles koalīcijas pārsvars pār SPD un "zaļo" apvienību sarucis līdz diviem procentpunktiem.
Politikas analītiķi brīdina, ka AfD var sagraut līdzšinējo spēku līdzsvaru, jo jaunizveidotā eiroskeptiķu partija galvenokārt uzrunā konservatīvo un liberāļu tradicionālo elektorātu. Atšķirībā no vairuma citu eiroskeptisko partiju AfD līdz šim nav pievērsusies galēji labējai un pret imigrantiem vērstai retorikai, un partijas kodolu veido vidusšķiras pārstāvji, kas nākuši no akadēmiskajām un uzņēmēju aprindām.
Tomēr CDU ģenerālsekretārs Hermans Grēe intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung centies kliedēt bažas par iespējamajiem draudiem, kurus konservatīvajiem varētu radīt AfD. "Ar savu četru lapaspušu partijas programmu AfD vairāk ir ieinteresēta protestos nekā piemērotu risinājumu atrašanā," izteicies Grēe.