Aptaujas rezultāti rāda, ka Kaljurandu, kura nav nevienas partijas biedre un vēlēšanās būs neatkarīgā kandidāte, kā nākamo valsts prezidenti vēlas redzēt 43,5% respondentu. Savukārt valdošās Reformu partijas izvirzīto bijušo eirokomisāru Sīmu Kallasu valsts augstākajā amatā vēlas redzēt 17,8% aptaujāto.
Opozīcijā esošās Centra partijas kandidāti bijušo izglītības ministri Mailisu Repsu Igaunijas prezidenta amatā atbalstītu 12,2% respondentu.
"Dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām Marinas Kaljurandas popularitāte sabiedrībā joprojām ir visaugstākā," secināja aptaujas pasūtītāja Sabiedrības pētījumu institūta analītiķis Arts Johansons. "Vienlaikus nav pārliecības, vai sestdien tautas viedoklis sakritīs ar elektoru domām, tādēļ situācija joprojām ir saspringta visiem kandidātiem," viņš piebilda.
Jaunākajā aptaujā Igaunijas pilsoņiem arī tika uzdots jautājums, vai, viņuprāt, valstī vajadzētu pāriet uz tiešām prezidenta vēlēšanām, kurās varētu balsot visi balsstiesīgie pilsoņi. 44% respondentu pauda atbalstu tiešām vēlēšanām, 33,9% sacīja, ka to drīzāk atbalstītu, nekā neatbalstītu.
"Kopumā 78% respondentu vēlētos iespēju vēlēt prezidentu, par to vajadzētu aizdomāties likumdevējiem," sacīja Johansons. "Šoreiz prezidenta vēlēšanas ir ieilgušas un nepārtraukti ir plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā. Cilvēki vairāku mēnešu garumā sekoja līdzi debatēm televīzijā, klausījās un lasīja intervijas ne tikai ar prezidenta amata kandidātiem, bet arī ar viņu ģimenes locekļiem - katram bija pietiekami liela iespēja noskaidrot kandidātu uzskatus un darbus. Bez šaubām, cilvēkiem rodas izjūta, ka, saņemot tik daudz informācijas, viņi vēlētos balsot par sev tīkamāko kandidātu tiešās vēlēšanās," klāstīja eksperts.
Respondentiem arī jautāja, vai, viņuprāt, vajadzētu palielināt prezidenta pilnvaras. 24,7% sacīja, ka tas obligāti būtu jādara, bet 38,1% teica, ka drīzāk būtu jādara. "Tas nozīmē, ka 62% iedzīvotāju vēlētos Igaunijas prezidentam dot lielāku varu. Prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā prezidenta institūta nozīme tika apspriesta no dažādām pusēm, bet secināt varam, ka pilsoņi gribētu palielināt prezidenta institūcijas nozīmi," Johansons secināja.
Pētījumu kompānija TNS Emor pēc Sabiedrības pētījumu institūta pasūtījuma 19.-21.septembrī aptaujāja 1051 Igaunijas iedzīvotāju.
Sabiedrības pētījumu institūts ir šogad janvārī izveidota bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar Igaunijas sabiedrībā notiekošo sociālo procesu izpēti un analīzi.
Sestdien elektoru kolēģija Igaunijā vēlēs jauno valsts prezidentu.
Tā kā prezidentu nav izdevies ievēlēt parlamentā, jo neviens no kandidātiem neieguva tam nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, 24.septembrī paredzēts sasaukt elektoru kolēģiju, kurā būs 335 locekļi - visi parlamenta deputāti jeb 101 deputāts un 234 pārstāvji no pašvaldībām. Elektoru kolēģija valsts prezidentu var ievēlēt ar vienkāršu balsu vairākumu jeb 168 balsīm. Ja neviens no kandidātiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu pirmajā kārtā, otrajā kārtā sacenšas tikai tie divi kandidāti, kuri būs ieguvuši visvairāk balsu pirmajā kārtā.
Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēgsies oktobrī. Viņš nedrīkst kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.