Saskaņā ar pirmdien publicētajiem trīs aptauju rezultātiem reformu pretinieku pārsvars ir pieci līdz septiņi procentpunkti.
Tomēr 15,5 līdz 25,9% vēlētāju vēl nav izlēmuši, kā balsot, taču Renci vislielākās galvassāpes sagādā tendence, ka, sarūkot neizlēmušo vēlētāju skaitam, pieaug to itāļu skaits, kas grasās balsot pret konstitucionālo reformu.
Arī bukmeikeri atstāj maz cerību 41 gadu vecajam premjeram. Piemēram, bukmeikeru kantoris Ladbrokes lēš, ka "Nē" nometnes izredzes uz uzvaru sasniegušas 75%.
Aptauju prognozes ir tik viennozīmīgas, ka mediju uzmanība no jautājuma, kāds būs referenduma iznākums, arvien lielākā mērā jau tiek pievērsta jautājumam, ko Renci darīs, ja viņš tautas nobalsošanā par Senāta un reģionālo valdību pilnvaru radikālu apcirpšanu cietīs sakāvi.
Kampaņas sākumā viņš vairākkārt paziņoja, ka zaudējuma gadījumā demisionēs, taču vēlāk viņš atteicās apstiprināt šos solījumus, norādot, ka runas par viņa nākotni novēršot vēlētāju uzmanību no pašas reformas.
Tomēr pēdējo dienu laikā viņš atkal ļāvis noprast, ka neturēsies pie valdības vadītāja krēsla, ja referendumā zaudēs.
Tikmēr vairums aptauju veicēju apgalvo, ka 4.decembrī gaidāmās tautas nobalsošanas iznākums joprojām neesot skaidrs.
Viņi piesauc aptaujas, kas izrādījās kļūdainas gan pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), gan pirms ASV prezidenta vēlēšanām, kurās negaidīti uzvarēja Donalds Tramps.
Turklāt Itālijā ir vairāki specifiski iemesli saglabāt piesardzību.
Pirmkārt, saskaņā ar aptaujām "Nē" nometnes pozīcijas visspēcīgākās ir valsts dienvidos, kur parasti vērojama zemāka vēlētāju aktivitāte.
"Pastāv iespēja, ka ievērojams skaits no tiem, kas dienvidos saka, ka viņi balsos pret [reformu], galu galā paliks mājās," norāda sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Winpoll" vadītājs Federiko Benīni.
Renci varētu glābt arī aptuveni 4,2 miljoni ārvalstīs dzīvojošo itāļu, kuri ir balsstiesīgi, taču aptaujās netiek izvaicāti.
Benīni prognozē, ka 80% no tiem ārvalstīs dzīvojošajiem, kas piedalīsies balsošanā, atbalstīs konstitucionālo reformu, jo viņi ne tik uzmanīgi seko Itālijas politikas norisēm, sliecas būt mazāk negatīvi noskaņoti pret Renci un visumā pozitīvi uztver nepieciešamību īstenot Itālijā reformas.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka no ārvalstīs dzīvojošajiem itāļiem balsošanā piedalīsies tikai aptuveni 30% un tādējādi viņu balsis atstās relatīvi mazāku iespaidu uz referenduma iznākumu.
Vēl viens faktors, kas varētu glābt Renci, ir formulējums balsošanas biļetenos, kas ticis pakļauts asām diskusijām un tiesas prāvām, jo tajā atspoguļoti reformas populārākie aspekti, bet nav minēti visnegatīvāk vērtētie.
Socioloģe Nikola Pjepoli uzskata, ka līdz pat astoņiem procentiem vēlētāju var ierasties pie balsošanas urnām, vēl neizdarījuši savu izvēli, un viņu izšķiršanos var ietekmēt biļetenā rakstītais.
Savukārt viņas kolēģis Renato Manheimers atzīst, ka ir pāragri spriest, kā Trampa pārsteidzošā uzvara ietekmēs itāļu vēlētājus.
Tomēr sešas no septiņām aptaujām, kuru rezultāti publiskoti pēc ASV prezidenta vēlēšanām, liecina, ka "Nē" nometnes pārsvars pieaug.
Turklāt saskaņā ar Winpoll aptauju, kuras rezultāti tika publicēti sestdien, 52% itāļu uzskata, ka Trampa uzvara nāks par labu "Nē" nometnei, 42% respondentu pauduši pārliecību, ka tai nebūs nekādas ietekmes uz Itālijas referendumu, kamēr tikai seši procenti izteikušies, ka tā nāks par labu "Jā" nometnei.
Pēdējie aptauju rezultāti pirms referenduma tiks publicēti piektdien, jo Itālijas likumi nosaka 15 dienas ilgu "klusēšanas periodu" pirms balsošanas.