Ilgus gadus valdījušajai prezidenta Milo Džukanoviča prorietumnieciskajai DPS izdevies izcīnīt vairāk nekā trešdaļu balsu, liecina aptaujas.
Ja opozīcijā esošās partijas apvienotos, tām varētu izdoties gāzt DPS no varas. Šādas pārmaiņas varētu salīdzināt ar politisko zemestrīci valstī, kurā DPS līdz šim nav zaudējusi nevienās vēlēšanās.
Taču šogad DPS saskārās ar spēcīgu pretestību no galēji labējiem un proserbiskajiem politiskajiem spēkiem, kas vēlas ciešākas attiecības ar Belgradu un Maskavu.
Melnkalne pēc 2006.gada referenduma izstājās no savienības ar Serbiju. 2017.gadā, neraugoties uz uzstājīgajiem Krievijas iebildumiem, tā pievienojās NATO, kā arī paudusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.
Nevalstiskās organizācijas Monitoringa centrs (CEMI) aplēses liecina, ka DPS izcīnījusi 30 no 81 vietas Melnkalnes parlamentā, bet proserbiskā partija Melnkalnes nākotnei ieguvusi 27 vietas.
Politologi uzskata, ka DPS vājais sniegums vēlēšanās saistīts ar likumprojektu, kas izraisījis domstarpības ar serbu pareizticīgo baznīcu (SPC) un mēnešiem ilgi dominējis politiskajās debatēs.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembrī Melnkalnē tika pieņemts pretrunīgi vērtētais likums par reliģisko brīvību. Likums satur normas, kas var novest pie daudzu SPC piederošo klosteru nacionalizācijas.
SPC uz to reaģēja ar protestiem, kurus tikai daļēji pārtrauca jaunā koronavīrusa pandēmija.