"Kad pagājušā gada beigās tika pieņemti kardināli likumi, neņemot vērā mūsu bažas, mēs bijām ļoti sarūgtināti," atzīmēja ASV vēstniece Ungārijā Eleni Cakopula Kunalakis.
"Tikai pēdējās nedēļās mums kļuva skaidrs, ka daudzās jomās, ar kurām saistās nopietnas bažas, mūsu piezīmes tika pilnīgi ignorētas," viņa piebilda.
Kritiķi gan Ungārijā, gan ārzemēs uzskata, ka jaunā Ungārijas konstitūcija, kas stājās spēkā 1.janvārī, apdraud demokrātiju un mediju daudzveidību, ierobežo Konstitucionālās tiesas tiesības un pieliek punktu tiesu varas neatkarībai.
Lai protestētu pret jauno valsts pamatlikumu, pirmdien Budapeštā ielās izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku.
Nopietnas bažas ir raisījusi arī Centrālās bankas reforma, kas, pēc kritiķu domām, palielinās valdības ietekmi pār monetāro politiku, kā arī nesen pieņemtie likumprojekti, kas iemūžina premjerministra Viktora Orbana valdības pieņemto nodokļu politiku un nākotnē gaidāmās vēlēšanas nosver par labu valdošajai partijai.
Jauno Ungārijas konstitūciju ir kritizējusi arī Eiropas Savienība (ES), ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International", kā arī Ungārijas kaimiņvalstis.
Klintone ir vairākkārt aicinājusi Orbanu pārskatīt jauno konstitūciju, lai tā atbilstu demokrātiskajām normām.
Jau ziņots, ka, baidoties par Centrālā bankas neatkarību, Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) decembrī priekšlaicīgi pārtrauca sākotnējās pārrunas par iespēju saņemt 15-20 miljardus eiro lielu aizdevumu.
Trešdien Ungārijas forinta vērtība sasniedza jaunu rekordzemu līmeni attiecībā pret eiro, vēl vairāk saasinot valsts nopietnās ekonomikas problēmas un spiedienu, ko nākas izjust Orbana valdībai, pretojoties kompromisam konstitūcijas jautājumā.
"Lai gan jaunā konstitūcija stājās spēkā, neņemot vērā mūsu bažas, es uzskatu, ka šobrīd jautājums varētu tikt pārskatīts," atzīmēja vēstniece.