Kā ziņots, lai beidzot rastu izeju no ilgstošā strupceļa, Tusks otrdien nāca klajā ar jaunu priekšlikumu, aicinot dalībvalstu līderus uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu izvirzīt pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu.
Šim priekšlikumam atbalstu izteikusi Francija un Spānija, vēsta avoti.
Tas pilnībā maina līdzšinējo Tuska piedāvāto kompromisu, kas paredzēja EK prezidenta amatu atdot sociālistu vadošajam kandidātam Fransam Timmermansam. Savukārt Leiena pārstāv kristīgos demokrātus (CDU), kuri ir centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) sastāvā.
Saskaņā ar šo jauno variantu par Tuska pēcteci kļūtu Beļģijas līdzšinējais premjers Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus, bet uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu tiktu izvirzīts sociālistu pārstāvis - pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēža krēslu pārmaiņus dalītu sociālistu un EPP pārstāvji.
Pirmo pusi pilnvaru termiņa šo amatu ieņemtu kāds no sociālistu frakcijas, bet otro - Manfrēds Vēbers, kuru pirms EP vēlēšanām konservatīvie bija izvirzījuši kā galveno kandidātu uz EK prezidenta amatu.
Savukārt SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda tiktu izvirzīta uz Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatu.
Bija paredzēts, ka pirmdien pārtrauktais samits atsāksies jau plkst.11 (plkst.12 pēc Latvijas laika), taču to vairākkārt nācās atlikt, jo iepriekšējais kompromisa variants, kas paredzēja uz EK prezidenta amatu izvirzīt Timmermans, sastapās ar nepārvaramu pretestību.