"Bez ciešākas integrācijas, konverģences un disciplīnas mēs nespēsim saglabāt kopējo valūtu. [EMS] dalībvalstīm ir jāakceptē pilnīga monetārā savienība kopā ar ekonomikas savienību, kas prasa pilnīgu disciplīnu, jo pretējā gadījumā mūsu mērķis būs apdraudēts," viņš sacīja Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā.
EK šefs arī norādīja, ka dziļākai integrācijai starp eirozonas valstīm jānotiek tā, lai pārējās ārpus eiro zonas esošās 10 ES valstis nenonāktu neizdevīgākā situācijā. "Eirozonas pārvaldības stiprināšana ir arī mūsu savienības [ES] stiprināšana. Nedrīkst būt nekāda dalījuma starp pašreizējām 17 eirozonas zemēm un 10 eirozonā neietilpstošajām valstīm, no kurām gandrīz visas ir apliecinājušas vēlmi pievienoties eirozonai," uzsvēra Barrozu. Eiro zonai nevēlas pievienoties tikai Lielbritānija, Dānija un Zviedrija.
Viņš arī pauda viedokli, ka līdz ar ciešākas integrācijas un disciplīnas panākšanu kļūs dabiski, ka eirozonas valstis izlaiž kopējas parādsaistības, kuras EK šefs nodēvēja par stabilitātes obligācijām.
"Ja šādas obligācijas būs labi izstrādātas, tas vairos stabilitāti un fiskālo disciplīnu eirozonā un tādējādi nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu visā Eiropā," teica Barrozu.
Viņš pauda skeptisku attieksmi pret tādu valstu kā Ķīna iesaistīšanu tā dēvētajā eirozonas glābšanas fondā jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kas paredzēts palīdzības sniegšanai grūtībās nonākušām EMS zemēm.
"Eiropas Savienība ir nākamais bagātākais pasaules reģions aiz ASV, taču tik un tā izskan ieteikumi, lai par mums daudz nabadzīgākas valstis glābtu ES. Man tas šķiet diezgan dīvaini," atzina EK vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka ES ir līdzekļi, kurus novirzīt parādu krīzes risināšanai, taču ir nepieciešama politiskā griba veikt krīzes apkarošanas pasākumus .