Tikai dažas stundas pirms Briselē sāksies ES iekšlietu ministru sanāksme, kurā tiks spriests par Grieķijas nespēju nosargāt savas robežas, Atēnas beidzot atsaucās Briseles aicinājumam un piekrita pieņemt Eiropas palīdzību un ārzemju robežsargus.
Kaut arī ES amatpersonas publiski apgalvojušas - nav nekādu draudu, ka Grieķija varētu tikt izslēgta no Šengenas zonas -, diplomāti uzsver - Atēnas pakļautas milzu spiedienam, lai panāktu, ka tās vēl līdz piektdienas sanāksmes sākumam apliecina vēlmi sadarboties ar ES imigrācijas jautājumā.
Grieķija pieņēmusi trīs piedāvājumus - ES personālu, kas sniegs palīdzību uz ziemeļu robežas, ārvalstu robežsargus Egejas jūras salās, teltis un provīziju nelegālajiem imigrantiem, kas iestrēguši Grieķijā. ES migrācijas komisārs Dmitris Avramopuls jau paudis gandarījumu par Atēnu lēmumu un aicinājis ES dalībvalstis palīdzēt.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 891 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, šonedēļ atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.