Kopš gada sākuma ļaundari nodedzinājuši vairāk nekā 300 automašīnu, bet pagājušajā naktī vien - piecas.
Policija cenšas apslāpēt pēdējo dedzināšanas vilni, taču pilsētā joprojām vairāk cilvēku norīkoti cīņai ar nepareizi novietotām automašīnām nekā ar spēkratu dedzinātājiem, vēsta laikraksts Die Welt.
Daudzi berlīnieši laikrakstam apliecinājuši, ka būtu ar mieru iesaistīties kārtībnieku patruļās, jo valdības pūles šajā jomā acīmredzami ir nepietiekamas.
Daži pat piekrīt idejai, ka tautas patruļnieki varētu būt bruņoti, citi turpretim uzskata, ka pietiktu ar neapbruņotu kārtībnieku uzraudzību.
Berlīnes kristīgo demokrātu politiķis Burkhards Dregers jau agrāk aicinājis izveidot brīvprātīgo policijas palīgu vienības, kuru dalībniekiem būtu uniformas, bet rīcībā - arī steki un rokudzelži.
Tomēr citi pret šādu ideju izturas piesardzīgi, kaut arī atzīst, ka policija netiek ar dedzināšanas problēmu galā.
Policijas prezidente Margareta Kopersa vēl pagājušajā nedēļā pauda pārliecību, ka pēdējais automašīnu dedzināšanas vilnis pretēji izplatītajam viedoklim nav saistāms ar anarhistiem vai kreisajiem radikāļiem.
"Galēji kreisās sabiedrības nav aiz šīm darbībām, un tā ir pasludinājusi, ka no tām norobežojas," sacīja Kopersa.
Kaut arī nodedzināto auto vidū ir daudzi mersedesi, kā arī Audi un BMW markas spēkrati, krāsmatās pārvērsti arī vecāki modeļi, tostarp tādi, kuros atradās bērnu sēdekļi un strādnieku instrumenti, bet līdzās tiem jauni, dārgi japāņu džipi atstāti neskarti.
"Mums tā ir zīme, ka motivācija ir pseidopolitiska, kuru izmanto imitatori, turklāt saskatāmas ir arī piromānijas iezīmes," norādīja Kopersa.
Vācijas kanclere Angela Merkele noraidījusi minējumus, ka auto dedzināšanas kampaņa varētu pārvērsties grautiņos, kādi nule kā pieredzēti Londonā.
"Es ceru un esmu diezgan pārliecināta, ka mēs Vācijā būsim pasargāti no notikumiem, kādi nesen tika pieredzēti Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās," sacīja Merkele.