ES Ministru padomes sēdē Briselē "ministri (..) izskatīja atbalstu Ukrainas ekonomikai ar tirdzniecības liberalizāciju un transporta sakaru vienkāršošanu. Ir darbību plāns tā saukto zaļo koridoru ieviešanai Ukrainai," sacīja Borels.
"Mums ir jāpalīdz Ukrainai turpināt graudu ieguvi un eksportu. Ukrainas krātuves ir piepildītas, bet viņi nevar eksportēt šos graudus. Viņiem ir nepieciešams atbrīvot noliktavu jaudas nākamās ražas uzņemšanai. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.
"Patiesībā šī krīze ir sekas karam, kad Krievija bombardē Ukrainas tīrumus, sagrauj, sadedzina un izzog krātuves. Kad Krievijas karakuģi bloķē Melnās jūras tirdzniecības ceļus un Ukrainas ostas, kad Krievija neatļauj Ukrainas kviešu izvešanu eksportam - tas, protams, negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi Āfrikā vai Āzijā, un viņi grib saņemt atbildes. Tomēr viņiem kaitē nevis mūsu sankcijas, bet sekas karam, kuru Krievija uzsākusi pret Ukrainu," sacīja Borels.
Viņš atzīmēja, ka ap kara izprovocēto pārtikas krīzi un elektroenerģijas cenu kāpumu notiek "naratīvu cīņa", kurā Krievija mēģina nobīdīt akcentus un uzkraut savu atbildību agresijas upurim Ukrainai, kā arī Rietumiem, kas piemēroja sankcijas Krievijai kā atbildi uz tās iebrukumu Ukrainā.
Borels atgādināja, ka G7 valstu ārlietu ministri apsprieduši pasākumus Krievijas darbību negatīvās ietekmes uz pasaules ekonomiku mazināšanai. Pārtikas produktu piegāde trešajām valstīm tomēr ir liels izaicinājums pasaulei, un tā atrisināšanai ir vajadzīga G20 valstu iesaistīšanās.
ANO aprīlī brīdināja, ka Melnās jūras ostu slēgšana var izprovocēt globālu pārtikas katastrofu, kas novestu pie bada, masu migrācijas un politiskas nestabilitātes pasaulē.