Navaļnija atraitne Jūlija šodien Briselē tikās ar ES dalībvalstu ārlietu ministriem un Borelu.
"Mēs izteicām visdziļāko ES līdzjūtību Jūlijai Navaļnajai. Vladimirs Putins un viņa režīms tiks saukti pie atbildības par Alekseja Navaļnija nāvi," sociālajā tīklā "X" rakstīja Borels.
"Kā teica Jūlija, Putins nav Krievija. Krievija nav Putins. Mēs turpināsim atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus," paziņoja Borels.
Navaļnija atraitne šodien publicēja videouzrunu, kurā solīja turpināt viņa cīņu pret Putina režīmu.
Eiropas diplomāti sacīja, ka viņa atkārtoti pauda apņēmību turpināt cīņu un aicināja ES aktīvāk vērsties pret Putina tuvāko cilvēku loku. Viņa arī brīdināja neslēgt nekādus darījumus ar Krievijas līderi vai cerēt, ka viņš mainīsies, sacīja diplomāti.
Navaļnijs nomira 47 gadu vecumā Krievijas Tālajos ziemeļos vienā no Krievijas skarbākajiem cietumiem, kur viņu nogādāja decembra beigās, pēc tam, kad mēnešiem ilgi bija pasliktinājusies viņa veselība. Opozicionāra nāve iestājās trīs gadus pēc viņa ieslodzījuma Krievijā, kura laikā viņš daudzas reizes tika ievietots karcerī. Viņam tika liegta arī pienācīga veselības aprūpe.
ES jau ir noteikusi bezprecedenta sankcijas Maskavai, tai skaitā Putinam, par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, un amatpersonas atzīst, ka pēc Navaļnija nāves būs grūti piemērot Krievijai jaunas un vēl jaudīgākas sankcijas. Tomēr Borels sagaida, ka ES dalībvalstis ierosinās jaunas sankcijas tiem, kas ir tieši atbildīgi par slikto izturēšanos pret Navaļniju. Viņš paziņoja, ka Brisele arī simboliski pārdēvēs Navaļnija vārdā savu "melno sarakstu" ar cilvēktiesību pārkāpējiem.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka ministri "ierosinās turpmākus sankciju pasākumus" saistībā ar Navaļnija nāvi. "Krievijas brutālais agresīvais karš (..) nav tikai karš pret Ukrainu, bet pret pašu brīvību," viņa piebilda.
Citi ministri sacīja, ka Putina lielākā pašmāju pretinieka nāvei vajadzētu stiprināt atbalstu Kijivai.
"Putins ir slepkava. Putins ir nogalinājis cilvēku, kurš cīnījās par brīvību, par demokrātiju, un tieši tāpēc mums ir jāturpina," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. "Visskaidrākā atbilde būtu, ja mēs beidzot darītu savu darbu. Mums ir jāatbalsta Ukraina," viņš uzsvēra.
Arī Beļģijas ārlietu ministre Hadža Lahbiba brīdināja, ka Navaļnija nāve izceļ draudus, ko Kremlis rada, turpinot savu ofensīvu Ukrainā. "Mums jāapzinās, kas šodien ir likts uz spēles," sacīja Lahbiba.