Čehijā atzīst viesnīcnieka tiesības neuzņemt Krimas aneksijas atbalstītājus

2014. gada 16. martā Krievija Krimā rīkoja starptautiski neatzītu referendumu nolūkā leģitimizēt dažas dienas vēlāk notikušo aneksiju. 24. martā viesnīcnieks Tomāšs Krčmāržs izplatīja paziņojumu, kurā vēstīts: "No 2014. gada 24. marta Krimas aneksijas dēļ mēs atsakāmies uzņemt Krievijas Federācijas pilsoņus. Atvainojamies visiem godprātīgajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem."

Pēc tam viesnīcnieks gan piekrita uzņemt Krievijas pilsoņus, bet tikai tad, ja viņi parakstīsies, ka ir pret Krimas aneksiju.

Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pakļautībā esošā Tirdzniecības inspekcija pēc tam Krčmāržam piemēroja aptuveni 2000 eiro lielu soda naudu, jo viņa rīcībā saskatīja diskrimināciju. Krčmāržs gan ar savu paziņojumu bija izpelnījies atzinību daļā čehu sabiedrības, un atsevišķi cilvēki piedāvāja soda naudu segt viņa vietā, taču viesnīcnieks nolēma, ka šis ir principa jautājums, tāpēc izvēlējās tiesas ceļu un nemaksās soda naudā pat vienu kronu.

"Kamēr vien Krievija samierinājusies tikai ar Krimu, Eiropas Savienība ir gatava notikušo "paslaucīt zem paklāja" un turpināt, it kā nekas nebūtu noticis. Ja mūsu atmiņa ir pārāk īsa, lai mācītos no tā, kas notika 1939. gadā (Otrā pasaules kara sākums), tad vismaz pamēģinām atcerēties 1968. gadu (tā dēvētais Prāgas pavasaris, ko apspieda ar armijas palīdzību) vai 2008. gadu Gruzijā. Es uzskatu, ka tas ir mans pilsoņa pienākums," toreiz argumentēja Krčmāržs.

Pirms dažām dienām - 30. aprīlī - Čehijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Krčmārža rīcībā neesot saskatāma diskriminācija, tādējādi noraidot pērn Augstākās administratīvās tiesas lēmumu, kas viesnīcnieka rīcībā saskatīja citu motivāciju - nacionālo neiecietību. Konstitucionālā tiesa norādīja, ka, saskaņā ar starptautisko organizāciju un arī Čehijas Ārlietu ministrijas pozīciju, Krimas aneksija pārkāpa fundamentālas starptautisko likumu normas, savukārt šajā gadījumā kāda cilvēka pilsonība ir fundamentāli nodalāma no tautības vai etniskās piederības. Tādējādi Krčmāržs esot rīkojies saskaņā ar Eiropas Savienības un Čehijas nostāju attiecībā pret Krimas aneksiju.

Krčmārža prasību vēlreiz izskatīs Augstākajā tiesā, šoreiz ņemot vērā Konstitucionālās tiesas secinājumus.