No 2030.gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035.gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.
Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās vēl jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī.
Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".
"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".
Dānijas Ilgtspējīgas lauksaimniecības asociācija savukārt uzskata šo plānu par bezjēdzīgu. Šī ir "skumja diena lauksaimniecībai", paziņoja asociācija. "Kā lauksaimnieks es jūtos neērti, jo mēs piedalāmies neskaidrā eksperimentā", kas var apdraudēt "pārtikas apgādes drošību", norādīja asociācijas prezidents Pēters Kērs, atgādinot par Jaunzēlandes atteikšanos no līdzīga priekšlikuma.
Jau ziņots, ka Jaunzēlandes konservatīvā valdība jūnijā atteicās no idejas noteikt cenu par lopu radītajiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem.
Lai samazinātu Dāņu lauksaimniekiem izmaksas, valdības plāns paredz nodokļu atlaides. Tādēļ paredzams, ka no 2030.gada lauksaimnieku patiesās izmaksas būs 120 kronas par tonnu, bet pēc pieciem gadiem tās pieaugs līdz 300 kronām par tonnu.
Tomēr Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2035.gadam "pirdienu nodokļa" dēļ nozarē varētu zaudēt līdz 2000 darbavietu.
No nodokļa gūtos ieņēmumus paredzēts investēti lauksaimniecības nozares pārejā uz ekoloģisku saimniekošanu. Dānijā vairāk nekā 60% no valsts platības tiek izmantota lauksaimniecībā.
"Mums Dānijā valda liels mīts par to, ka esam zaļie līderi," norādīja Frombergs. "Ir ļoti grūti pierādīt, ka šī vienošanās ir vēsturiska," viņš piebilda, uzsverot, ka tā palīdzēs Dānijai saglabāt savas pozīcijas kā intensīvai gaļas ražotājai.
Saskaņā ar Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes datiem Dānija ir viena no vadošajām cūkgaļas eksportētājām pasaulē, un cūkgaļa veido gandrīz pusi no valsts lauksaimniecības eksporta.