Pirmā pa šo lēmumu paziņoja Dānijas Veselības pārvalde.
Solis sperts "pēc ziņām par nopietniem gadījumiem ar asins recekļiem cilvēkiem, kas potēti ar AstraZeneca Covid-19 vakcīnu", teikts pārvaldes paziņojumā.
Taču Dānijas Veselības pārvalde piebilda, ka "šobrīd nav noteikts, ka pastāv saikne starp vakcīnu un asins recekļiem".
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) dati liecina, ka līdz 9.martam no vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku, kas saņēmuši vakcīnu Eiropas Ekonomikas zonā, 22 gadījumos cilvēkiem pēc sapotēšanās izveidojušas asins recekļi.
Austrija pirmdien paziņoja, ka aptur devu izmantošanu no AstraZeneca vakcīnu sūtījuma, jo pēc potes saņemšanas no "nopietnām asins recēšanas problēmām" mirusi kāda 49 gadus veca medmāsa.
Piesardzības nolūkos arī Latvija, Lietuva, Igaunija un Luksemburga apturējušas šīs AstraZeneca sērijas izmantošanu.
Šīs sērijas devas tika nosūtītas uz 17 Eiropas valstīm.
Taču Dānija nolēma apturēt visu tai piegādāto AstraZeneca Covid-19 vakcīnu izmantošanu, un līdzīgu lēmumu pieņēmušas arī Islande un Norvēģija.
EZA trešdien paziņoja, ka sākotnējā izmeklēšana liecina, ka AstraZeneca vakcīna, visticamāk, nav bijusi vainojama medmāsas nāvē Austrijā.
"Šī ir superpiesardzīga pieeja, kas balstīta uz dažiem atsevišķiem ziņojumiem Eiropā," sacīja Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas farmakoepidemioloģijas profesors Stīvens Evanss.
"Risku un ieguvumu līdzsvars joprojām ļoti lielā mērā runā par labu vakcīnai," viņš piebilda.
AstraZeneca, kas izstrādāja Covid-19 vakcīnu kopā ar Oksfordas universitāti, aizstāvēja savu vakcīnu.
"Vakcīnas drošība ir plaši pētīta trešās fāzes klīniskajos izmēģinājumos, un izvērtētie dati apstiprina, ka vakcīna kopumā tiek labi uzņemta," ziņu aģentūrai AFP paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis.
Arī Lielbritānija, kuras vakcinācijas kampaņa lielā mērā balstīta uz AstraZeneca vakcīnu, aizstāvējusi vakcīnas drošību un efektivitāti.
Dānija savu lēmumu plāno pārskatīt pēc divām nedēļām. Gaidāms, ka AstraZeneca vakcīnu neizmantošanu aizkavēs Dānijas vakcinācijas kampaņu.
Dānijas Veselības pārvalde norādīja, ka valdība tagad plāno visus savus pieaugušos iedzīvotājus vakcinēt līdz augusta vidum, nevis jūlija sākumam, kā bija paredzēts līdz šim.
"Šīs ziņas mūs, protams, apbēdina," sacīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.
Taču Fredriksena aizstāvēja Veselības pārvaldes lēmumu, piebilstot, ka vienmēr pastāv risks saistībā ar vakcīnām.
"Dānijā viss noritējis labi, bet pastāv zināmi riski saistībā ar AstraZeneca vakcīnu, kas ir rūpīga jāizpēta. Tas, manuprāt, ir pareizais veids, kā turpināt," paziņoja premjerministre, kas noslēgusi vienošanos ar Austriju un Izraēlu par kopīga fonda izveidošanu tālākai pētniecībai vakcīnu jomā un sadarbībai ražošanā.
Dānijas Veselības pārvaldes direktors Sorens Brostroms uzsvēra, ka Dānija nav pārtraukusi AstraZeneca vakcīnu izmantošanu, tikai apturējusi.
"Ir plaša dokumentācija, kas pierada, ka vakcīna ir gan droša, gan efektīva. Bet mums un Dānijas Medicīnas aģentūrai jāreaģē uz informāciju par iespējamiem nopietniem blakusefektiem gan Dānijā, gan citās Eiropas valstīs," paziņoja Brostroms.
Dānija ziņojusi pa vienu gadījumu, kad cilvēks nomiris pēc vakcīnas saņemšanas. Dānijas Medicīnas aģentūra pēta šo nāves gadījumu.
Dānijā, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 5,8 miljonus, aptuveni 25% no cilvēkiem, kas saņēmuši pirmo vakcīnas devu, sapotēti ar AstraZeneca vakcīnu.
Abas devas saņēmuši 3,8% no Dānijas iedzīvotājiem un 13,4% saņēmuši vismaz vienu devu.