"Līdzko jaunā EK sāks darbu, tas būs viens no virzieniem, kurā strādāsim un nāksim klajā ar priekšlikumiem par iespējamiem risinājumiem, kā centralizēt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Tādēļ es domāju, ka tas varētu notikt jau nākamā gada laikā," stāstīja Dombrovskis, piebilstot, ka diskusijās arī tiks lemts, kura ES institūcija varētu uzņemties koordinējošo lomu.
Viņš uzsvēra, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir Eiropas mēroga problēma, kura ietekmē visas ES reputāciju, un Eiropas mērogā tā arī jārisina.
"Pēdējā laikā naudas atmazgāšanas skandāli ir bijuši daudzās ES valstīs, un no EK puses par tiem ir veikta arī analīze. Iezīmējas tas, ka, no vienas puses, ES ir vieni no stingrākajiem noteikumiem cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu direktīvu līmenī, bet, no otras puses, direktīvu un noteikumu ievērošanas kontrole ir atstāta dalībvalstu kompetencē. Redzams ir tas, ka rezultāti dažādās dalībvalstīs ir stipri atšķirīgi," atzina Dombrovskis, piebilstot, ka ES līmeņa risinājumu ieviešanu atbalsta arī daudzas ES dalībvalstis.
Savukārt, vērtējot Latvijas situāciju, EK viceprezidents norādīja, ka ir jādomā arī par to, lai stingrākas prasības naudas atmazgāšanas apkarošanā nesāk bremzēt legālo uzņēmējdarbību.
"Latvija ir starp tām valstīm, kuras naudas atmazgāšanas standarti ir ietekmējuši, un mēs zinām, ka Latvijas valdība daudz dara, lai šo situāciju koriģētu. No otras puses savukārt ir jāvērtē tas, par ko mēs arvien vairāk dzirdam no uzņēmējiem par finanšu pakalpojumu pieejamību. Diemžēl arvien vairāk no pilnīgi leģitīmiem uzņēmumiem, īpaši tādiem, kuri veic ārējo ekonomisko darbību, nākas dzirdēt, ka bankas vienkārši slēdz kontus vai neatver kontus, bloķē transakcijas. Tas, protams, negatīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību. Tādēļ būtu svarīgi, lai arī šeit ir samērīgums un uzņēmumi, kuri veic leģitīmu ekonomisko darbību, ar to varētu nodarboties," sacīja Dombrovskis.
Viņš atzina, ka arī Moneyval un Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force - FATF) lēmumiem var būt negatīva ietekme uz Latvijas attīstību.
"Te, protams, no sākuma ir jāuzsver, ka Moneyval nav ES institūcija, līdz ar to EK arī nav tiešas ietekmes uz šo procesu un lēmumu pieņemšanu. Skaidrs, ka šāda lēmuma gadījumā ietekme uz ekonomiku, uz finanšu lēmumu pieņemšanu būs negatīva. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Latvijas valdība strādātu pie tā, lai no šāda scenārija izvairītos. Tieši tādēļ arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir pieteicis finanšu sistēmas "kapitālo remontu", un mēs redzam, ka daudzas lietas straujā tempā tiek mainītas, gan samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru, gan atsakoties no čaulas kompāniju apkalpošanas, gan stiprinot uzraudzības dienestus un normatīvās prasības. Daudz kas tiešām notiek, un cerams, ka tas dos arī pozitīvu rezultātu," piebilda Dombrovskis
Jau vēstīts, ka 1.decembrī darbu sāka Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija, kurā Dombrovskis ir atbildīgais EK viceprezidents un turpinās darbu pie ekonomikas, finanšu un sociāliem jautājumiem. Kopumā jaunajā EK būs astoņi viceprezidenti, bet Dombrovskim, Margrētei Vestagerei, Fransam Timmermansam būs dubultas funkcijas.
Uldis
VVZ
Emigrants