Institūts norādīja, ka, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, aptuveni 20 valstis Eiropā pērn ir apņēmušās vai nu uzreiz, vai nākotnē palielināt izdevumus aizsardzībai.
Ziņojumā teikts, ka karš devis NATO jaunu stimulu, pamudinājis Somiju un Zviedriju pieteikties dalībai aliansē un licis Austrumeiropas valstīm pievērst pastiprinātu uzmanību aizsardzībai.
Taču straujā inflācija ir "apēdusi" lielu daļu no šiem solījumiem, un pagājušajā gadā Eiropas izdevumi aizsardzībai pieauga tikai par 0,8% reālajā izteiksmē, norādīja IISS.
Krievijas iebrukums Ukrainā arī pamudinājis Austrumeiropas valstis modernizēt savu bruņojumu, iegādājoties modernākas Rietumu militārās sistēmas. Arī Dienvidkoreja izvirzās par būtisku bruņojuma piegādātāju Eiropai.
Tomēr galvenā ASV uzmanība, skatoties ilgtermiņā, joprojām pievērsta Ķīnai un tās armijas modernizēšanai, secinājis IISS.
"Ķīnas aizsardzības izdevumu pieaugums par 7% 2022.gada budžetā salīdzinājumā ar 2021.gada rādītājiem ir lielākais absolūtā izteiksmē," norādīts IISS ziņojumā.
Ķīnas rīcība liek reģionālajām valstīm sekot šim piemēram, Dienvidkorejai modernizējot savus bruņotos spēkus un Japānai plānojot palielināt savas militārās spējas ar papildu investīcijām un jaunām partnerībām, teikts ziņojumā.