"Es gribētu vērsties ne tikai pie Ukrainas valdības, bet arī Polijas. Pārtrauciet sūtīt uz šejieni ieročus. Un tankus. Mēs to visu iznīcināsim. Un tad mēs nāksim pēc jums. Katrs, kurš iebrūk mūsu zemē, tiks iznīcināts," cilvēks, kurš uzdevās par Givi, brīdināja videomateriālā medija NovorossiaTV.com tīmekļa vietnē.
"Personīgi es gribētu viņiem organizēt tādus pat priekus, kādus viņi nosūtījuši DTR."
Teroristu komandieris arī pieprasīja Kijevas "pseidoukraiņu valdībai" atvilkt karaspēku.
Kāds cits kaujinieks līdzīgus draudus Varšavai izteica septembrī publiskotā videomateriālā.
Polijas Ārlietu ministrija vaikkārt noliegusi, ka Polija būtu iesaistīta kaujās Ukrainas austrumos.
Kopš Kijevas un promaskavisko kaujinieku starpā 5.septembrī tika noslēgts pamiers, Ukrainas austrumos nogalināts 331 cilvēks, trešdien pavēstīja ANO.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.