Cīņa norisinās par parlamenta deputāta vietu no Brekonas un Radnoršīras, ko līdz šim pārstāvēja torijs Kriss Deiviss. Viņu vietējie elektori atsauca pēc notiesāšanas par krāpšanos ar deputātu izdevumu kompensācijām.
Lai gan Deiviss cer uz atkārtotu ievēlēšanu, labas izredzes ir liberāldemokrātu kandidātei Džeinai Dodai.
Galvenais kampaņas jautājums bija Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), par ko Brekonā un Radnoršīrā, kas atrodas Velsā aptuveni 280 kilometrus uz rietumiem no Londonas, 2016.gada referendumā nobalsoja 52% vēlētāju, tas ir, tieši tikpat, cik visā Lielbritānijā kopumā.
Tāpat kā visā valstīs, arī Brekonā un Radnoršīrā breksits joprojām rada dziļu plaisu vēlētāju vidū, un liberāldemokrāti cer, ka viņu iestāšanās pret aiziešanu no ES, var nest tiem uzvaru.
Šobrīd liberāldemokrātiem parlamentā ir tikai 12 no 650 deputātu vietām, taču pēdējā laikā partijas proeiropeiskā nostāja ievērojamo palielinājusi tās popularitāti.
Maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās liberāldemokrāti ieguva 20% balsu, atkarojot vēlētājus gan valdošajai Konservatīvajai partijai, gan opozīcijā esošajiem leiboristiem.
Džonsons, kas šo vēlēšanu apgabalu apmeklēja otrdien, brīdināja, ka katra "balss par jebkuru citu partiju, izņemot konservatīvos, liberāldemokrātus par vienu soli tuvina referenduma rezultātu anulēšanai".
Tajā pašā laikā eiroskeptiski noskaņoto vēlētāju balsis torijiem var atņemt Naidžela Farāža jaundibinātā Brexit partija.
Konservatīvajiem jau tagad parlamentā nav absolūtā vairākuma, un valdības ir atkarīga no Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) desmit deputātu balsīm.
Ja toriji zaudēs Brekonas un Radnoršīras vietu, tad konservatīvajiem un DUP kopā būs tikai 320 no 639 balsojošo deputātu vietām.
Tas radīs valdībai lielas grūtības panākt jebkura likumprojekta apstiprināšanu un padarīs to mazaizsargātu pret opozīcijas ierosinātu neuzticības balsojumu, kas var novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.