Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās likt šķēršļus potenciālo islāma kareivju vervēšanai un ceļošanai uz Sīriju un Irāku. Arī valstis ārpus Eiropas strādā, lai to pilsoņi nepievienotos radikālajiem grupējumiem ārvalstīs.
ASV, kas pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem pasludināja karu pret terorismu, vairākkārt norādījušas, ka Eiropas valstīm ir jādara vairāk, lai atturētu savu pilsoņu pievēršanos radikālajam islāmam un pievienošanos tādiem Sīrijas pilsoņkarā iesaistītiem islāmistu grupējumiem kā Nusras fronte un Islāma valsts, ko līdz šim pazina kā Irākas un Levantes (Sīrijas) islāma valsti.
Saskaņā ar Eiropas valstu izlūkdienestu un islāma terorisma pētnieku sniegtajiem datiem Sīrijā un tagad arī Irākā radikālo grupējumu sastāvā cīnās 2000-3000 Eiropas valstu pilsoņu. Visvairāk - ap 800 - kaujinieku nāk no Francijas. Lielbritānijas militārais izlūkdienests MI6 konstatējis aptuveni 500 Sīrijā karojošu islāmistu ar britu pasi, raksta izdevums The Week. Vācija lēš, ka Sīrijā karo 300 tās pilsoņu.
Eiropas valstis pašas ir aptvērušas, kādu risku to nacionālajai drošībai var radīt pilsoņi, kuri ir pabijuši islāmistu nometnēs vai reālos kara apstākļos Sīrijā un citviet. Pagājušajā nedēļā astoņas ES dalībvalstis - Beļģija, Lielbritānija, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Spānija - vienojās par koordinētu rīcību, lai nepieļautu savu pilsoņu pievienošanos islāma ekstrēmistu grupējumiem tādās nemieru pārņemtās valstīs kā Sīrija, Irāka, Somālija un Sudāna.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14.jūlija, laikrakstā Diena!