Mainījies arī Gazprom klientu tonis — tas kļuvis brīdinošs un skarbs. Pirmie jūt kaimiņi Gāzes piegādes samazinājumu pirmās izjuta Ukrainas tuvākās kaimiņienes — Bulgārija un Rumānija, taču vēlāk tas izplatījās tālāk uz kontinenta rietumiem un dienvidiem, skarot arī Gazprom lielākos klientus, ieskaitot Turciju. No Krievijas gāzes simtprocentīgi atkarīgā Bulgārija iztrūkumu kompensē ar krājumiem no valsts vienīgās gāzes glabātavas Čirenā. Centienos novērst krīzi valdība aicinājusi rūpnieciskos patērētājus izvēlēties alternatīvu degvielu, bet mājokļus — samazināt patēriņu. Smaga situācija ir arī Maķedonijā, kur, kā ziņo BNS/Interfax, gāzes rezervju pietiek tikai divām dienām. Turcija, kura no Gazprom saņem trīs ceturtdaļas gāzes, otrdien konstatēja, ka gāzesvads uz dienvidiem no Ukrainas ir "pilnīgi tukšs", un nolēma palielināt piegāžu apjomu citos gāzesvados. Viens no tiem iet cauri Melnajai jūrai un pumpē gāzi tieši no Krievijas, apejot Ukrainu. Turcija pārrāvumus ir piedzīvojusi arī agrāk un centusies dažādot piegādātājus, taču, kā Bloomberg skaidroja Eurasia Strategic Studies Center pētnieks Arifs Keskins, "realitāte ir tāda, ka tā joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas un Irānas". Ukrainas valsts gāzes uzņēmums Naftogaz iepriekš brīdināja, ka Gazprom ir par trešdaļu samazinājis tranzīta apjomu uz Eiropu. Gazprom notikušajā vainoja Ukrainu, kas neesot laikus piegādājusi tranzīta tehniskos protokolus. Gazprom vadītāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs lika lietā ierasti aso retoriku, paziņojot, ka uzņēmums ir "Ukrainas ķīlnieks".Eiropas spiediens Eiropa, visticamāk, pastiprinās spiedienu uz Gazprom, cenšoties panākt pēc iespējas ātrāku krīzes atrisinājumu. Izmaiņas eiropiešu tonī ir jau jūtamas — sākotnējo optimistisko pārliecību, ka Gazprom pildīs līgumsaistības, nomainījuši brīdinājumi. Gazprom lielā klienta — Vācijas — ekonomikas ministrs Mihaels Gloss otrdien komentārā Frankfurter Allgemeine Zeitung pieprasīja, lai abas puses atsāk sarunas "nekavējoties", un brīdināja, ka uz spēles ir "Krievijas kā uzticama piegādātāja reputācija un Ukrainas kā drošas tranzītvalsts reputācija". ES ir arī pastiprinājusi starpnieka pūliņus, cenšoties atjaunot 31.decembrī pārtrūkušās abu pušu sarunas un panākt kompromisu. Sarunas nonāca strupceļā, pusēm nespējot vienoties par gāzes cenu — Gazprom no Ukrainas pieprasa 450 dolāru par tūkstoš kubikmetriem gāzes, bet Kijeva gatava maksāt 201 dolāru. Ukrainas prezidenta padomnieks Vadims Karasjovs laikrakstam Financial Times teica, ka konflikts patlaban ir tik "ielaists", ka ir grūti prognozēt, kāda vienošanās galu galā tiks panākta un "kādi būs pušu ieguvumi un zaudējumi". Pati Ukraina no gāzes trūkuma pagaidām necieš. Kā Bloomberg TV paskaidroja Commerzbank AG analītiķis Eužens Veinbergs, "viņu gāzes rezerves ir pietiekamas, lai viņi varētu turpināt funkcionēt".
Eiropa iekritusi gāzes lamatās
Vairākas no Krievijas gāzes atkarīgas valstis jau izjūt piegādes samazinājumu Gāzes piegādes Eiropai otrdien dramatiski kritās, sagraujot Eiropas cerības, ka Gazprom pildīs līgumsaistības un uzņēmuma konflikts ar Ukrainu par gāzes cenām neietekmēs tranzītu uz ES un citām kontinenta valstīm. Piegādes pārrāvumi likuši ES intensificēt starpnieka pūliņus un spieduši Turcijas valdību meklēt alternatīvu piegāžu ceļu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.