Kreisi centrisko laikrakstu komentāros brīdināts, ka nemieri, kas izplatās visā Lielbritānijā, var notikt jebkur Eiropā un ir jācīnās pret arvien pieaugošo bezcerību, kas pārņem atstumtākās sabiedrības daļas jauniešus.
"Nemieri Londonā ir nopietns trauksmes signāls Apvienotajai Karalistei. Tāpat kā visām Rietumu sabiedrībām, kurās sajaucas dažādu rasu un sabiedrības slāņu cilvēki," teikts trešdien iznākušajā Francijas kreisi noskaņotajā laikrakstā Liberation.
Nekārtības Lielbritānijā, kas ir līdzīgas tām, kas 2005. gadā izcēlās Francijā, "pirmkārt jau parāda tās sabiedrības daļas, kas jūtas atstumta, zaudējuma un dusmu sajūtu," piebilda Francijas laikraksts.
Savukārt Vācijas kreisi centriskais laikraksts Sueddeutsche Zeitung uzstāj, ka "nemieri nav tikai Lielbritānijas problēma. Sociālās ciešanas pastāv visā Eiropā".
Itālijas laikraksts Sole 24 Ore nemierus nosauca par "zudušās paaudzes dusmām", norādot, ka izglītības kvalitātes uzlabošana "atjaunotu cerības veselai paaudzei".
Beļģijas La Libre Belgique brīdināja nemēģināt attaisnot nemiernieku bezatbildīgo rīcību, bet uzsvēra, ka nekārtības veicināja "ekonomiskā stagnācija", un kritizēja politiķus, kas problēmas risināšanā ir parādījuši "nožēlojamu impotenci".
Savukārt Krievijas laikraksti izrādīja mazāku iecietību pret laupīšanām un jauniešiem, kas izdemolējuši īpašumus Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās.
Laikraksts Vedomosti norāda, ka veikali tiek izlaupīti ne jau ideoloģisku, bet materiālu iemeslu dēļ, bet Kommersant uzsver, ka nekārtību cēlājus iedvesmo ne jau alkas "pēc brīvības, bet gan pēc plazmas ekrāniem".
Savukārt Krievijas valdošajai partijai Vienotā Krievija pietuvinātais laikraksts Izvestija bija viens no nedaudzajiem, kas kritizēja Lielbritānijas policijas reakciju uz notiekošo, jo policijas rīcība neesot bijusi pietiekami noteikta.
Arī Nīderlandes laikraksts Algemeen Dagblad norāda, ka sākotnējā policijas rīcība liecināja, ka tā maz ko zina par organizētās noziedzības jauniešu bandām.
Vairāki laikraksti, galvenokārt parādu krīzes visvairāk skartajās Eiropas valstīs, pauda viedokli, ka nekārtības Lielbritānijā esot saistītas ar premjerministra Deivida Kamerona valdības veiktajiem taupības pasākumiem.
Anglijas pilsētās trešdienas naktī turpinājās nekārtības, kas sestdien bija sākušās Londonā un otrdienas naktī izplatījušās uz citām pilsētām, bet situācija bija samērā mierīga Londonā, kur kārtību nodrošināja policijas papildspēki.
Nekārtību laikā policija aizturējusi jau vairāk nekā 1100 cilvēkus.
Nekārtību turpināšanās dēļ Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pārtrauca atvaļinājumu, kuru viņš pavadīja Itālijā kopā ar ģimeni, un otrdien atgriezās Londonā. Kamerons paziņoja, ka šīs nekārtības ir "tīra un vienkārša noziedzība, kas ir jāapkaro un jāsakauj".
Vardarbība izcēlās pēc tam, kad sestdien pie policijas ēkas Londonas Totenemas rajonā notika mierīga protesta akcija pret to, ka ceturtdien apšaudē ar policiju gāja bojā kāds vīrietis, taču pēc tam vairāki simti cilvēki sāka demolēt un dedzināt ēkas un transportlīdzekļus un izlaupīt veikalus. Daudzi apšauba versiju, ka jaunais vīrietis apdraudēja policiju, kas tiek skaidrots kā apšaudes iemesls.