Vācijai kategoriski iebilstot pret iespēju Eiropas Centrālajai bankai (ECB) darboties kā pēdējās cerības aizdevējai, eirozona nolēmusi vērsties pēc palīdzības pie SVF, norāda amatpersonas.
"Mēs vienojāmies ātri aplūkot iespējas palielināt SVF resursu apjomu ar divpusēju aizdevumu palīdzību," pavēstīja eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, piebilstot, ka mērķis būtu ļaut fondu pieskaņot Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) pilnvarām un tajā sadarboties krietni ciešāk.
Taču SVF resursu palielināšana jau iepriekš radījusi nesaskaņas starp Eiropu un tās lielākajiem starptautiskajiem partneriem, jo sevišķi ASV, kas uzskata, ka fonda resursu apjoms ir pietiekams. "Es domāju, ka gan Eiropas valstīm, gan valstīm ārpus Eiropas jābūt gatavām palielināt resursus, izmantojot SVF, lai mums kopumā būtu pietiekami finanšu līdzekļi," uzsvēra Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns norādīja, ka divpusējos aizdevumus nodrošinātu eirozonas valstis un pagaidām nav plānu iesaistīt Eiropas institūcijas.
Savukārt daļa ministru arī ierosināja, ka ECB šajā krīzē varētu spēlēt lielāku lomu ar SVF palīdzību, nodrošinot tam aizdevumus, kas varētu tikt piešķirti krīzē nonākušajām eirozonas valstīm. "EFSF vien nevarēs atrisināt visas problēmas, mums to nepieciešams panākt ar SVF un ECB," sacīja Luksemburgas finanšu ministrs Luks Frīdens.
Šī ierosinājuma mērķis ir apiet noteikumu, kas aizliedz ECB nodrošināt tiešu palīdzību grūtībās nonākušām valstīm.
Kā ziņots, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien arī vienojās paplašināt EFSF pilnvaras, ļaujot tam darboties kā apdrošinātājam grūtībās nonākušo valdību obligācijām. Taču ministri nenorādīja, par cik tiks palielināts fonda līdzekļu apjoms.
Finanšu ministru sanāksmē Briselē otrdien tika panākta vienošanās ļaut fondam garantēt 20%-30% potenciālo zaudējumu, kas rastos investoriem, kuri iegādājas finanšu grūtībās nonākušu valdību obligācijas.
Tāpat viņi vienojās izveidot līdzieguldījumu fondus, lai nodrošinātu iespēju fondā piedalīties arī valsts un privātajiem investoriem.