"Mēs joprojām paužam satraukumu, un tā tas būs, iekams Komisija nebūs pabeigusi [pagājušajā nedēļā Ungārijas parlamentā pieņemto] jauno likumu juridisko izvērtējumu," skaidroja EK pārstāvis Olivjē Beilijs.
Komisijas juridiskie eksperti šobrīd iepazīstas ar Ungārijas konstitucionālās reformas likumprojektu oficiālajiem tulkojumiem, lai izvērtētu, vai tie nav pretrunā ES tiesību normām un pamatvērtībām. Kad šī izvērtēšana būs pabeigta, EK "lems par nākamo soli," skaidroja Beilijs.
Jau ziņots, ka 1.janvārī Ungārijā stājās spēkā valsts jaunā konstitūcija, kurā atzīts, ka nācijas garīgo un intelektuālo vienotību uztur Dievs un kristietība, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža un laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti
Saskaņā ar jauno pamatlikumu, ko aprīlī pieņēma valsts parlaments un parakstīja prezidents Pāls Šmits, šī valsts turpmāk sauksies nevis Ungārijas Republika, bet vienkārši Ungārija.
Konstitūcijā ietvertas arī normas, kas nosaka, ka opozicionārā Sociālistiskā partija (MSZP) ir atbildīga par komunistu laikā valdījušās Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas izdarītajiem noziegumiem, kā arī noteikts, ka Konstitucionālajai tiesai nav tiesību lemt par budžetu, nodokļiem un muitas nodevām, kamēr Ungārijas parādu apmērs nebūs zemāks par 50% iekšzemes kopprodukta.
Tāpat jaunais valsts pamatlikums nosaka, ka Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments, un Ungārijas prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu.
Jaunās konstitūcijas kritiķi uzskata, ka tā ierobežo Konstitucionālās tiesas tiesības, apdraud mediju plurālismu un pieliek punktu tiesu varas neatkarībai.
Savukārt decembra nogalē Ungārijas parlaments ignorēja starptautisko satraukumu un apstiprināja Centrālās bankas reformu, kas, pēc kritiķu domām, palielinās valdības ietekmi pār monetāro politiku.
Šis likumprojekts paredz paplašināt Centrālās bankas procentu likmju noteikšanas padomi no septiņiem līdz deviņiem cilvēkiem, divas papildu sēdvietas aizpildot parlamenta ieceltām amatpersonām. Tāpat tiks palielināts bankas vadītāja vietnieku skaits no diviem līdz trim, un tos turpmāk iecels premjerministrs, nevis vadītājs.
Tāpat Ungārijas parlaments pagājušajā mēnesī atbalstīja likumprojektu, kas nosaka, ka vienotā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme, ko ieviesa premjerministra Viktora Orbana valdība, var tikt mainīta tikai ar divu trešdaļu vairākuma atbalstu.
Pieņemta arī jauna vēlēšanu kārtība. Jaunais vēlēšanu likums parlamenta deputātu skaitu samazina no 386 līdz 199. Bez tam vēlēšanu sistēma, kas bijusi spēkā kopš 1989.gada un paredzēja divas balsošanas kārtas, tiek aizstāta ar sistēmu, kurā kandidāts, kas saņem visvairāk balsu, tiek ievēlēts jau pirmajā kārtā. Atcelts arī vēlētāju aktivitātes minimums, pie kura vēlēšanas tiek atzītas par notikušām.
Lai gan arī šis likums stāsies spēkā ar 2012.gada 1.janvāri, pirmo reizi to varēs piemērot tikai 2014.gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.