Kiberdrošības akts tika apstiprināts ar 586 balsīm "par" un 44 balsīm "pret", 36 deputātiem atturoties. Tas paredz izveidot pirmo ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu, kas kalpotu kā apliecinājums sertificēto produktu, procesu un pakalpojumu kiberdrošībai.
EP pieņēma arī rezolūciju ar aicinājumu ES līmenī vērsties pret Ķīnas tehnoloģiju klātbūtnes radītajiem draudiem. Deputāti pauda bažas par aizdomām, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātais 5G aprīkojums ļauj ražotājiem un valsts iestādēm neatļauti piekļūt ES pilsoņu un uzņēmumu datiem un telesakariem. Ķīna šīs aizdomas kategoriski noraidījusi. Visskaļāk šajā sakarā izskanējis Ķīnas IT giganta Huawei vārds, kura ražotajai tehnikai jau uzlikti ierobežojumi vairākās valstīs, tostarp ASV valsts sektorā.
EP deputāti pauda satraukumu par Ķīnas likumdošanu, kas paredz uzņēmumiem pienākumu sadarboties ar valsts iestādēm, proti, pauda bažas par iespējamo spiegošanu un datu nodošanu Ķīnas varasiestādēm.
Deputāti aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vadlīnijas drošības risku mazināšanai 5G tīklu izveidē, piemēram, iegādājoties aprīkojumu no dažādiem piegādātājiem, ieviešot vairākposmu iepirkuma procesus un īstenojot stratēģiju, kas paredz mazināt atkarību no ārvalstu kiberdrošības tehnoloģijām.
Deputāti arī mudina Eiropas Komisiju pilnvarot ES Kiberdrošības aģentūru ENISA izstrādāt sertifikācijas shēmu, kas nodrošinātu 5G tīklu atbilstību augstākajiem drošības standartiem.
Kiberdrošības akts, par kuru EP deputāti jau neformāli vienojušies ar dalībvalstu pārstāvjiem, uzsver būtiskas infrastruktūras - energotīklu, ūdensvadu, energoapgādes un banku sistēmu - sertifikācijas nozīmi. Līdz 2023. gadam Eiropas Komisijai jāizvērtē, vai kāda no brīvprātīgajām shēmām būtu jāpadara obligāta.
Domāts ASV Vēstniecībai
Ķīna nav normāla valsts