Eiropas Komisija (EK) vairākkārt kritizējusi Budapeštu par mediju un tiesu neatkarības ierobežošanu, bet pēdējā laikā nosodījusi Ungārijas stingro imigrācijas politiku, kas īstenota, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropas Savienību (ES).
Par tiesiski nesaistošo rezolūciju, kurā izteikts brīdinājums, ka bezdarbība varot novest pie līdzīgas politikas pārņemšanas arī citās dalībvalstīs, balsoja 327 EP deputāti, pret - 293, bet 61 EP loceklis balsojumā atturējās.
"Eiropas Komisijai jāizvērtē, vai [Ungārijas] valdības pasākumu seku summa var novest pie sistēmiskas pasliktināšanās, kas, ja Komisija nerīkosies, var izsaukt līdzīgu attīstību arī citās dalībvalstīs," teikts EP paziņojumā.
Rezolūcijā kritizēti arī nesenie grozījumi Ungārijas patvēruma likumā, kas "piekļuvi starptautiskai aizsardzībai padara ārkārtīgi grūtu".
Jaunās normas "nepamatoti kriminalizē bēgļus, migrantus un patvēruma meklētājus", bet Ungārijas valdība izmanto "ksenofobisku retoriku, saistot migrantus ar sociālajām problēmām un drošības riskiem," teikts dokumentā.
Deputāti tomēr svītroja no rezolūcijas teksta norādes uz iespējamajām sankcijām pret Ungāriju, un lielais deputātu skaits, kas balsoja pret rezolūciju vai atturējās, liecina par dokumenta pretrunīgumu.
EK jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierosinājusi pret Ungāriju pārkāpuma procedūru, apgalvojot, ka jaunais patvēruma likums faktiski liedzot noraidītajiem patvēruma meklētājiem pārsūdzēt varasiestāžu lēmumu.
Budapešta savukārt apsūdzēja EK par "politiski motivētu atriebību". Ungārija norādīja, ka Brisele tādējādi reaģējusi uz Budapeštas vēršanos ES Tiesā, apstrīdot EK uzspiestās kvotas 160 000 patvēruma meklētāju sadalīšanai pa visām ES dalībvalstīm.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzsvēra, ka EK nav nekādu tiesību norādīt dalībvalstīm, ko tām uzņemt un ko nē.