Grieķijas parāda restrukturizācijas mērķis ir nodrošināt parāda ilgtspēju, kura viens no būtiskākajiem rādītājiem ir tas, cik liels finanšu apjoms valstij ir jāpārfinansē gada laikā. Parāda restrukturizācijas pasākumu rezultātā šis rādītājs Grieķijai vidējā termiņā nepārsniegs 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ilgākā termiņā - 20% no IKP, kas atbilstoši starptautiskajai praksei nodrošina, ka parāds ir ilgtspējīgs.
Pēc Jarocka teiktā, tas tiks panākts, nevis norakstot parāda kādu daļu, bet gan atvieglojot procentu maksājumu noteikumus, izlīdzinot aizdevumu atmaksāšanas profilu, diversificējot finansēšanas stratēģiju, veicot dārgāko aizņēmumu ātrāku atmaksu, tos pārfinansējot, izmantojot finanšu rezerves, kā arī, ja nepieciešams, pagarinot Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta aizdevuma atmaksas termiņu un pārprofilējot procentu maksājumus.
"Minētie pasākumi ir saskaņā ar Eirogrupas finanšu ministru pausto nostāju, ka parāda restrukturizācijas pasākumi nedrīkst radīt papildu izdevumus citām valstīm, un līdz ar to ir saskaņā ar Latvijas nostāju," uzsvēra FM pārstāvis.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.
ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.
19 eirozonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.
Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši "svarīgu lūzumu".