Ierodoties Viļņā uz NATO samitu, Makrons pavēstīja, ka arī Francija piegādās Ukrainai britu un franču kopīgi izstrādātās raķetes SCALP.
Jau iepriekš Londona Kijevai nodevusi šī tipa raķetes, kas Lielbritānijā pazīstamas kā "Storm Shadow".
Makrons norādīja, ka jauno raķešu piegāžu mērķis ir nodrošināt Ukrainas armijai iespējas dot krievu iebrucējiem triecienus dziļi okupētajās teritorijās, kuru atbrīvošana tiek sagaidīta ukraiņu pretuzbrukuma gaitā.
SCALP/"Storm Shadow" darbības rādiuss ir 250 kilometri, un tās ir vistālākās darbības ieroči, kādus Ukraina līdz šim saņēmusi no Rietumu sabiedrotajiem.
Makrons gan ļāva noprast, ka ukraiņiem šīs raķetes tiek piegādātas ar noteikumu, ka tās netiks izmantotas pašas Krievijas teritorijas apšaudei. Šīs piegādes atbilst "mūsu doktrīnai, kas paredz ļaut Ukrainai aizstāvēt savu teritoriju," norādīja Francijas prezidents.
Makrons neatklāja, cik liels skaits SCALP raķešu tiks nodots Ukrainai, taču tiek uzskatīts, ka šobrīd Francijas bruņojumā atrodas nepilni 400 šādu raķešu.
Tikmēr kāds avots militārajās aprindās, kas arī ieradies Viļņā, aģentūrai AFP iztecies, ka pirmās SCALP raķetes jau nogādātas Ukrainā.
Savukārt Šolcs ar paziņojumu par šādu īstermiņa atbalstu nācis klajā, ierodoties uz NATO samitu Viļņā.
G7 valstis - Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, ASV, Lielbritānija un Vācija - arī gatavojas nākt klajā ar kopīgu paziņojumu par ilgtermiņa drošības saistībām Ukrainai, paziņoja Šolcs.
"Mums ir svarīgi, lai jau no paša sākuma būtu drošības garantijas Ukrainai, kas var būt efektīvas, kad iestāsies miers," norādīja Šolcs.
Kanclers uzsvēra, ka Viļņas samitā ir būtiski turpināt strādāt pie vienotības un solidaritātes, kas atrasta starp NATO sabiedrotajiem laikā, kad pastāv draudi NATO teritorijai.