Vēlēšanu komisija tikās pēc Makrona komandas piektdienas paziņojuma, ka tā kļuvusi par "plaša un koordinēta hakeru uzbrukuma mērķi".
"Krāpnieciskā ceļā iegūto un, visticamāk, ar nepatiesu informāciju sajaukto datu izplatīšana var tikt klasificēta kā kriminālnoziegums," teikts komisijas paziņojumā.
Makrona komanda nosodījusi hakeru uzbrukumu viņa kampaņai, kad internetā piektdienas vakarā tika publicēti kampaņas iekšēji dokumenti pirms svētdien paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.
Centriskā kandidāta komanda sašutusi paziņoja, ka tūkstošiem e-pasta vēstuļu, grāmatvedības dokumentu un citu materiālu publicēšana bija mēģinājums panākt "demokrātijas destabilizāciju, līdzīgu tai, kāda tika redzēta pēdējās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ASV".
Dokumenti tika izplatīti sociālajos medijos neilgi pirms pusnakts, un Makrona palīgi nosauca šo noplūdināšanu par "bezprecedenta [gadījumu] Francijas vēlēšanu kampaņā".
Makrona komanda paziņoja, ka šie dokumenti tika nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās vairāku Makrona partijas En Marche (Uz priekšu) amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no "intensīviem un atkārtotiem" kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
"Ir skaidrs, ka visi hakeru uzbrukumā iegūtie dokumenti ir likumīgi un parāda prezidenta vēlēšanu kampaņas normālu funkcionēšanu," teikts Makrona palīgu paziņojumā.
Interneta vietne WikiLeaks ievietoja tviterī saiti uz šo dokumentu krājumu, paziņojot, ka tā nav atbildīga par šo noplūdi, bet "pēta" daļu no šiem dokumentiem, kuru kopējais apjoms ir apmēram deviņi gigabaiti.
Tviterī drīz kļuva populāra mirkļbirka (haštags) #MacronLeaks.
Piektdien bija prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējā diena. Tajā publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa galēji labējā sāncense Marina Lepena iegūs 38% balsu.
Hakeris
ha-ha-hā
demo