Tik augsta līmeņa ES samits, kas veltīts sociālajiem jautājumiem, norisināsies pirmo reizi kopš 1997. gada, kad blokam vēl nebija pievienojušās vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un tas nebija pārdzīvojis pēckara periodā smagāko ekonomisko lejupslīdi. Levēna un Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ielūgumam uz samitu atsaukušies gandrīz visu pašlaik vēl 28 ES dalībvalstu līderi, arī Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja. Sanāksmē nepiedalīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī Somijas un Kipras valdības vadītāji.
Statistikas dati rāda, ka ES atkal atrodas uz ekonomiskās izaugsmes ceļa, taču nesenās krīzes sekas joprojām ir jūtamas. Vidējais bezdarba līmenis ir samērā zems – 8,7% –, turpretim jauniešu bezdarbs ir dramatisks. Vidēji ES ilgstoši bez darba ir aptuveni 20% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Līdere ir Grieķija, kur bez darba ir 47% jauniešu. Salīdzinājumam – Vācijā jauniešu bezdarbs ir tikai 7%, liecina ES dati.
Kopš krīzes ES ir pieaugusi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Domnīcas Bertelsmann Foundation ceturtdien publicētajā ziņojumā par sociālo taisnīgumu ES teikts, ka 117,5 miljoni jeb 23,4% bloka iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā ekonomiskās krīzes augstākajā punktā 2012. un 2013. gadā, kad nabadzības riskam bija pakļauti 24,7% iedzīvotāju. Visļaunākā situācija pašlaik ir krīzes vissmagāk skartajā valstī Grieķijā, kur nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 35,6% iedzīvotāju.
Ekonomiskā stagnācija, neziņa par rītdienu un iedzīvotāju neuzticība politiķiem sekmējusi populistu panākumus, no kuriem spilgtākais ir Apvienotās Karalistes lēmums aiziet no ES jeb Brexit.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 17.novembra, numurā!
NevajagMelot