Globālās Lielbritānijas ilūzijas

"Šī valsts atrodas vēsturiska pagrieziena priekšvakarā, globālās ietekmes līdzsvars vēlreiz izmainīsies, un pēc Brexit mainīsies arī mūsu vieta pasaulē," sacīja Hants. "Mūsu demokrātiskās vērtības nenoliedzami ir vairāk apdraudētas nekā jebkad kopš Berlīnes mūra krišanas. Mēs varam izmantot savu ietekmi, lai aizstāvētu savas vērtības, kļūstot par neredzamu saikni, kas savieno pasaules demokrātijas." Tā konservatīvo valdība plāno īstenot savu vīziju par "globālu Lielbritāniju".

Pirms un pēc 2016. gadā notikušā referenduma, kurā briti atbalstīja izstāšanos no ES, Brexit aizstāvji ir apgalvojuši, ka šis solis ļaus atbrīvoties no Briseles važām un atjaunot Apvienotās Karalistes agrāko varenību pasaulē. 

Tomēr virkne politiķu un ekspertu norāda, ka divarpus gadu laikā, kopš britu vēlētāji pieņēma lēmumu par līdzšinējo attiecību saraušanu ar ES, Lielbritānijas iespējas ietekmēt globālos procesus jau ir sašaurinājušās, bet pēc nākamā gada 29. marta, kad karaliste oficiāli atstās bloku, tās sarukšot vēl vairāk. No tā liela zaudētāja gan būs arī ES, jo to pametīs viena no diplomātiski, ekonomiski un militāri spēcīgākajām dalībvalstīm.

Piekāpšanās Briselei 

Pēc martā Anglijas mazpilsētā Solsberi notikušā ķīmiskā uzbrukuma bijušajam dubultspiegam Sergejam Skripaļam un viņa meitai, kura sarīkošanā briti apsūdzēja Krieviju, 28 valstis, to vidū 19 ES dalībvalstis, solidarizējās ar Lielbritāniju un izraidīja aptuveni simt krievu diplomātu. Tā nenoliedzami bija Apvienotās Karalistes diplomātiskā uzvara, tomēr šāda spēcīga atbilde bija iespējama, lielā mērā pateicoties tam, ka Lielbritānija joprojām ir ES dalībvalsts. 

Arī pēc Brexit Lielbritānijai būs liela teikšana starptautiskajā arēnā, jo tā joprojām būs piektā lielākā pasaules ekonomika, viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, NATO dalībvalsts, G7 un G20 valstu klubu biedre, kodollielvara un izlūkošanas alianses Five Eyes dalībniece. Taču tā vairs nebūs tik ietekmīga, kā esot ES sastāvā. Patiesībā Lielbritānijas globālā autoritāte ir iedragāta jau tagad. Līdzšinējās sarunās par izstāšanos no ES Londonai ir bijis jāpakļaujas Briseles izvirzītajiem noteikumiem, tāpēc nepārsteidz, ka kvēlākie Brexit atbalstītāji premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētajā Konservatīvajā partijā ir pamatīgi saniknoti par novembrī panākto šķiršanās vienošanos. 

Tā paredz, ka briti vēl gandrīz divus gadus pēc formālās izstāšanās no ES turpinās veikt iemaksas bloka kopējā budžetā un būs pakļauti Savienības iekšējiem noteikumiem, bet vairs nevarēs tos ietekmēt. Londonai arī būs jānomaksā "šķiršanās rēķins", kas varētu sasniegt 39 miljardus mārciņu (43 miljardi eiro). Vēl britiem bija jāpiekāpjas jautājumā par bloka dalībvalsts Īrijas un Apvienotās Karalistes sastāvā esošās Ziemeļīrijas robežu, uz kuras ES nevēlas fiziskas robežkontroles atgriešanos, lai saglabātu brīvu preču un personu kustību. Šajā otrdienā Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātā bija paredzēts balsojums par Londonas un Briseles šķiršanās vienošanos, bet Meja izšķīrās par tā atlikšanu, jo vairākums likumdevēju gatavojās to noraidīt, tas būtībā nozīmētu neuzticības izteikšanu premjerei. 

Vairākumam Brexit atbalstošo parlamentāriešu lielākās pretenzijas rada jautājums par Ziemeļīrijas robežu, jo viņi bažījas, ka tāpēc Lielbritānija var būt piesaistīta ES uz nenoteiktu laiku. Valdības vadītāja mēģināja pārliecināt ES līderus par nepieciešamību veikt grozījumus vienošanās dokumentā, bet cerēto atsaucību neguva. Turklāt Mejas nesekmīgos centienus spilgti izcēla misēklis Berlīnē, kad automašīnai, ar kuru britu premjere bija ieradusies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles, kādu brīdi neizdevās atvērt durvis.