Grieķi Eiropā meklē atbalstu atlaižu saņemšanai

Grieķu aicinājumi ir sasnieguši dzirdīgas ausis, tomēr izšķiroša var izrādīties Vācijas pozīcija. ES lielākās ekonomikas vadītāji kategoriski iebilduši pret atlaižu piešķiršanu Grieķijai, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Mīkstina retorikuGrieķijas galēji kreisais premjers Ciprs pirms janvārī notikušajām ārkārtas vēlēšanām solīja, ka viņa valdība atteiksies no taupības pasākumiem, kurus valsts bija spiesta ieviest 2010.gadā apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālo palīdzību, un runās ar kreditoriem par daļēju 315 miljardu eiro lielo valsts parādsaistību norakstīšanu. Pagājušajā nedēļā jaunā valdība apturēja vairākus privatizācijas projektus, par kuriem ar starptautiskajiem aizdevējiem bija vienojusies iepriekšējā Grieķijas valdība. Tāpat Cipra valdība nolēma atjaunot darbā tūkstošiem pēdējos gados atlaistu sabiedriskā sektora darbinieku, tādējādi iesaldējot plānus par vēl vairāku tūkstošu atlaišanu. Viņš arī paziņojis par nodomu palielināt minimālo algu no 518 uz 715 eiro. Nevienam gan nav skaidrs, kur Atēnas ņems līdzekļus, lai finansētu šīs ieceres. Cipra valdība ir paziņojusi, ka atteiksies no jauna starptautiskā aizdevuma pēc tam, kad 28.februārī formāli noslēgsies līdzšinējā EK, ECB un SVF palīdzības programma, no kuras Grieķijai vēl pienākas 7,2 miljardi eiro, par kuru izmaksu ir jāvienojas. Pēc glābšanas programmas noslēguma Grieķija nespēs aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, bet jūlijā un augustā kreditoriem jāatmaksā parādzīmes 7 miljardu eiro vērtībā.Šonedēļ Ciprs ir mīkstinājis savu populistisko retoriku, paziņodams, ka Atēnas nekādā gadījumā negrasās vienpusēji atteikties no saistībām pret aizdevējiem, bet vēlas ar viņiem runāt par parādu atmaksas nosacījumu maiņu. Varufaks paziņoja, ka Atēnas necentīsies panākt daļēju parādu norakstīšanu un piedāvāja Grieķijas parādu atmaksu piesaistīt valsts ekonomiskajai izaugsmei, kā arī izdot valsts parādzīmes bez konkrēta atmaksas termiņa. Atturīga uzņemšanaCiprs trešdien Briselē tikās ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu un ES Padomes prezidentu Donaldu Tusku. "Esmu ļoti optimistiski noskaņots, ka mēs centīsimies darīt visu iespējamo, lai rastu dzīvotspējīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu mūsu kopīgajai nākotnei," Grieķijas premjers paziņoja pēc tikšanās ar ES līderiem.EP prezidents M. Šulcs pēc sarunām, kuras viņš nodēvēja par auglīgām, slavēja Cipra centienus meklēt risinājumu, bet piebilda, ka gaidāmi "sarežģīti laiki", vēsta Deutsche Welle. Savukārt Tusks uzsvēra nepieciešamību "rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām sarunās iesaistītajām [eirozonas] dalībvalstīm". Trešdien vakarpusē Ciprs ieradās Parīzē, lai tiktos ar Francijas sociālistu prezidentu Fransuā Olandu, kurš arī iebilst pret Vācijas atbalstītajiem stingrajiem taupības pasākumiem un aicina veicināt ES izaugsmi. Dienu iepriekš Grieķijas premjers Romā tikās ar Itālijas centriski kreiso premjeru Mateo Renci, kurš grieķiem apsolīja atbalstu sarunās ar ES.Grieķijas finanšu ministrs Varufaks vakar Frankfurtē tikās ar ECB vadītāju Mario Dragi. Pēc aptuveni stundu ilgās sarunas Varufaks paziņoja, ka tā bijusi "auglīga un iedrošinoša". "ECB ir Grieķijas Centrālā banka, tā darīs visu, lai atbalstītu eirozonas dalībvalstis," viņš sacīja. "Man nav šaubu, ka varam pabeigt diskusijas ar Eiropas partneriem, SVF un ECB vistuvākajā laikā, lai mēs spētu atdzīvināt Grieķijas ekonomiku."Ceturtdien ministrs ieradīsies Berlīnē, kur viņam paredzēta nozīmīga tikšanās ar Vācijas kolēģi Volfgangu Šoibli, kurš ir viens no skaļākajiem Grieķijas jaunās valdības kritiķiem. Ziņu aģentūra Reuters vakar informēja, ka tās rīcībā nonācis dokuments, kurā Berlīne pieprasa Grieķijai pieturēties pie taupības politikas un turpināt nepieciešamās reformas, lai uzlabotu valsts finansiālo stāvokli, piemēram, pildot iepriekš noslēgto vienošanos par 150 tūkstošu sabiedriskajā sektorā strādājošo atlaišanu. sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Eiropā