Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Grieķi var palikt uz ES pleciem

Tuvākajās dienās Atēnās ierodas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji, lai vienotos par jaunu starptautisko aizdevumu, kas nepieciešams Grieķijas ekonomisko problēmu risināšanai.

SVF pārstāvji apgalvo, ka Grieķijas finanšu stāvoklis strauji pasliktinās, bet Atēnu taupības pasākumi esot tuvu tam, lai sasniegtu punktu, kad vairs nav ko apcirpt. Tāpēc ES vajadzēšot ieguldīt lielākus līdzekļus Atēnu glābšanā, bet privātie aizdevēji būšot spiesti norakstīt vēl krietnāku daļu no grieķu parāda.

Tomēr skarbie taupības pasākumi neesot skāruši Grieķijas aizsardzības jomu, jo valsts arī liesajos gados turpina tērēt miljardus ieroču un moderna militārā aprīkojuma iegādei.

Nespēj vienoties

Grieķijas glābšanai no bankrota nepietika ar 2010. gada maijā piešķirto 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) lielo starptautisko aizdevumu, tāpēc pērn oktobrī ES līderu samitā tika nolemts, ka Atēnām tiks piešķirts otrs aizdevums 130 miljardu eiro (91 miljards latu) apmērā.

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai grieķi tiktu pie palīdzības, bija privāto aizdevēju brīvprātīga apņemšanās norakstīt 50% no Grieķijai aizdotās summas, kas naudas izteiksmē būtu aptuveni 100 miljardu eiro (70 miljardi latu). ES mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam Grieķijas parāda apmērs tiek samazināts līdz 120% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ilgāku laiku notiek sarunas starp Grieķiju un privātos aizdevējus pārstāvošo Starptautisko Finanšu institūtu (SFI), tomēr pagaidām pusēm neizdodas panākt vienošanos. ES amatpersonas steidzas mierināt, ka visas domstarpības tikšot nolīdzinātas un vienošanos panāks līdz šīs nedēļas beigām. Turpretī SFI pārstāvji apgalvo, ka vienprātības panākšanai ir atlicis ļoti maz laika.

SFI vēloties, lai formāla vienošanās tiktu noslēgta līdz janvāra beigām, bet grieķu amatpersonas runā, ka vajadzīgie dokumenti tiks parakstīti februāra sākumā, raksta Bloomberg.

SVF nevēlas maksāt

Pēc iespējas drīzāk vienošanās starp Grieķiju un SFI jāpanāk arī tādēļ, lai līdz martam būtu apstiprināts jaunais starptautiskais aizdevums Atēnām. Tas nepieciešams, jo 20. martā Grieķijai ir jāatpērk valsts parādzīmes 14,5 miljardu eiro (10,15 miljardu latu) vērtībā.

Tomēr ar grieķu tālāko glābšanu var būt problēmas, jo pagājušajā nedēļā SVF vadītāja Kristīne Lagarda, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, brīdinājusi, ka Grieķijas ekonomiskās izredzes pasliktinās. Tāpēc ES būs jāiesaistās Atēnu glābšanā ar lielākiem līdzekļiem, vai arī privātajiem aizdevējiem nāksies samierināties ar lielākiem zaudējumiem.

K. Lagardas izteikumi esot saistīti ar vairāku SVF locekļu - galvenokārt ASV un ekonomiski strauji augošo valstu - nevēlēšanos piešķirt jaunus līdzekļus Grieķijas glābšanai, jo tās uzskata, ka vispirms tas būtu jādara eirozonas dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Tuvojoties novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām, no Vašingtonas aizvien biežāk izskan pretestība turpmākajai amerikāņu līdzdalībai eiropiešu finanšu problēmu risināšanā. Republikāņi vēloties atgūt ASV ieguldījumus 2009. gadā izveidotajā SVF krīzes fondā, bet pašreizējā Baltā nama saimnieka demokrāta Baraka Obamas administrācija ir likusi noprast, ka tuvākajā laikā tā negrasās piešķirt līdzekļus SVF, lai palīdzētu Eiropai.

Aizsardzība neaizskarama

Pēdējos gados Grieķija ir veikusi pamatīgus budžeta tēriņa samazinājumus, tajā pašā laikā faktiski neskarta ir bijusi aizsardzības joma. 2010. gadā Grieķijas aizsardzības budžets bija gandrīz septiņi miljardi eiro (4,9 miljardi latu) jeb aptuveni trīs procenti no IKP. No NATO dalībvalstīm tikpat lielu daļu aizsardzībai tērē tikai ASV.

Pērn Grieķijas Aizsardzības ministrija par 500 miljoniem eiro (350 miljonu latu) samazināja līdzekļus, kas paredzēti ieroču iepirkšanai, bet šogad militāros izdevumus paredzēts palielināt. Grieķi atzīst, ka daļu no nākamā starptautiskā aizdevuma varētu izlietot savu jūras spēku modernizēšanai.

Lielākās grieķu mudinātājas uz taupību - Vācija un Francija - uz to pieverot acis, jo abām ar Atēnām ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par militārā aprīkojuma piegādi. 2010. gadā Grieķija no Vācijas iegādājusies ieročus 403 miljardu eiro (282 miljardi latu) vērtībā, raksta vācu izdevums Die Zeit.

«Tik daudz aizsardzībai mēs netērējam prieka pēc,» taisnojas bijušais Grieķijas ārlietu ministrs Dimitris Droutsass. Viņš norāda, ka Grieķijas ārējā robeža esot jānostiprina pret imigrāciju no Ziemeļāfrikas un Āzijas, savukārt Grieķijas gaisa telpā regulāri ielidojot Turcijas militārās lidmašīnas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits