Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Grieķijā notiek parlamenta vēlēšanas

Grieķijā svētdien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuru rezultātus ar bažām gaida visa Eiropa.

Analītiķi brīdina, ka vēlēšanu iznākums var novest pie politiskā strupceļa un ekonomiska haosa.

Cīņā par 300 parlamenta deputātu vietām iesaistījušies kandidāti, kas pārstāv 32 partijas, un lielais partiju skaits atspoguļo izmaiņas, kas notikušas Grieķijas politiskajā vidē, kurā iepriekš dominēja divas lielākās partijas - konservatīvie un sociālisti.

Abas partijas, kas pārmaiņus kontrolējušas valdības pēdējās trīs desmitgades, tagad devušas vietu gan kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem, kuri iestājas pret taupības pasākumiem, kas īstenoti, lai glābtu valsti no bankrota.

Eiropas Savienība (ES) un finanšu tirgus cer, ka pēc vēlēšanām tiks veidota koalīcijas valdība, kuras sastāvs atgādinās premjerministra Luka Papadema vadīto pagaidu kabinetu, kurā apvienojās konservatīvie un sociālisti, lai nodrošinātu starptautisko aizdevumu, kas ļāva Atēnām izvairīties no maksātnespējas.

Līdzšinējais bezpartejiskais premjerministrs Papadems trešdien valdības pēdējā sēdē aicināja pēctečus turēties pie nepopulārajiem, taču vitāli svarīgajiem taupības pasākumiem, paziņojot, ka svētdienas vēlēšanu iznākums noteiks valsts nākotni uz vairākām desmitgadēm.

"Šajās vēlēšanās tiks noteikts Grieķijas stratēģiskais kurss, tās nākotne uz nākamajām desmitgadēm," sacīja Papadems.

Taču aptaujas liecina, ka trīs procentu barjeru iekļūšanai parlamentā varētu pārvarēt līdz pat desmit partijām.

Līdz ar abām lielākajām partijām - konservatīvo Jauno demokrātiju un centriski kreiso Panhelēnisma Sociālistu kustību (PASOK) - deputātu vietas, domājams, iegūs trīs jau pašreiz parlamentā pārstāvētās partijas - divas kreiso ekstrēmistu organizācijas - komunisti (KKEP) un Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA) -, kā arī galēji labējā partija LAOS.

Bez tam uz vietām var cerēt neonacistiskā partija "Chyrssi Avghi" ("Zelta saullēkts") un partija "Neatkarīgie grieķi", kuru martā izveidoja atkritēji no Jaunajiem demokrātiem, kas iebilda pret valdības ierosinātajiem taupības pasākumiem.

Arī kreisajā flangā uz reālu pārstāvniecību parlamentā pretendē trīs jaunpienācēji - bijušās PASOK pārstāves Lukas Kaceli izveidotā partija "Sociālais līgums", Grieķijas Antikapitālistiskā kreisā fronte (ANTARSYA) un 2010.gadā no pilsoniskās nepakļaušanās kustības izaugusī partija "Es nemaksāšu".

Šobrīd aptaujas liecina, ka formālu uzvaru vēlēšanās gūs Jaunā demokrātija un tās līderis Antonis Samars varētu veidot nākamo valdību, tomēr neizlēmušo vēlētāju skaits ir 25%, kas daudzmaz precīzu vēlēšanu rezultātu prognozēšanu padara neiespējamu.

"Šī ir pirmā reize manā karjerā [18 gados], kad es neuzdrošinos patiesi ticēt aptaujām," sacīja Atēnu sabiedrisko attiecību kompānijas "Spin Communications" vadītājs Spirs Rizopuls. "Dievs vien zina, kur mēs atradīsimies svētdien."

Arī politikas analītiķis Georgs Sefercis atzīst, ka 60 līdz 65% respondentu vienkārši atsakās atbildēt uz jautājumiem par viņu politisko izvēli.

No 9,8 miljoniem reģistrēto balsstiesīgo vairāk nekā 670 000 ir vēlētāji vecumā no 18 līdz 23 gadiem, kas dosies pie urnām pirmo reizi. Tieši šo kategoriju vissāpīgāk skāris bezdarbs, kopējam bezdarbnieku skaitam pārsniedzot miljonu. Tāpēc gados jaunie vēlētāji ir īpaši saniknoti un gatavi protesta balsojumam.

Bez tam Jaunie demokrāti līdz šim atteikušies pēc vēlēšanām veidot koalīciju ar PASOK, tādējādi sniedzot kaut minimālas garantijas līdzšinējā ekonomikas atveseļošanas kursa turpināšanai.

Vēl ceturtdien uzstājoties mītiņā Atēnās partijas līderis Samars pauda pārliecību, ka Jaunā demokrātija iegūs pietiekami daudz balsu, lai valdību veidotu viena pati.

Taču analītiķi brīdina, ka konservatīvie un PASOK kopīgi var cerēt labi ja uz 50% balsu, lai gan pirmskrīzes gados abu lielāko partiju elektorāts sastādīja 80% no vēlētāju kopskaita.

Grieķiem gada sākumā tika liegts referendums par ES un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, kas, daudzuprāt, tikai padziļinājis valsts ekonomikas lejupslīdi, un tāpēc liela daļa vēlētāju ir apņēmusies sodīt abas lielākās partijas.

Lai gan saskaņā ar vēlēšanu likumu partija, kas ieguvusi pirmo vietu, saņem 50 papildus deputātu vietas, pat šī norma varētu nepalīdzēt stabila vairākuma nodrošināšanai.

Ja vēlēšanās netiks noskaidrots pārliecinošs uzvarētājs, prezidentam Karolam Papulijam būs 12 dienas laika, lai atrastu partiju vai koalīciju, kurai ir pietiekams parlamentārais atbalsts valdības sastādīšanai.

Ja tas nebūs iespējams, nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas.

Tikmēr jau 15.maijā jauno Grieķijas valdību gaida pirmais pārbaudījums. Šajā datumā jādzēš 436 miljonus lielās parādsaistības tiem privātajiem kreditoriem, kas atteicās piedalīties obligāciju apmaiņā, tādējādi daļēji dzēšot Atēnu parādu.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vērs plkst.7.00, un balsošana ilgs līdz plkst.19.00. Tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas sagaidāmi pirmie nobalsojuši aptauju rezultāti, bet pirmie oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti kļūs zināmi pēc plkst.21.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits