Jaunajos priekšlikumos Grieķija piedāvājusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ierobežot agro pensionēšanos. Priekšlikumos piedāvāts reformēt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un noteikt pamatlikmi 23% līmenī. Grieķija arī solījusi aplikt ar papildu nodokļiem uzņēmumus un turīgos, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
"Tas ir apsveicams solis un solis pozitīvā virzienā, tāpēc es uzskatu, ka tā ir iespēja panākt vienošanos vēlāk šonedēļ," sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
Viņš gan arī norādīja, ka vēl ir darbs veicams un ka Eirogrupa, iespējams, varētu šonedēļ tikties no jauna vēl pirms ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) 28 līderu samita.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norādīja, ka šie Atēnu priekšlikumi ir pirmie īstie priekšlikumi vairāku nedēļu laikā. Grieķijas valdība līdz šim pretojās kreditoru aicinājumiem vēl vairāk samazināt pensijas un izmainīt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.
"Vissvarīgākais ir, ka līderi uzņemas pilnu atbildību par politisko procesu, lai izvairītos no sliktākā scenārija, kas ir nekontrolēts, haotisks "greksidents"," sacīja Tusks, lietojot žargonvārdu, kādā tiek saukta nespēja novērst Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka ir "uzlabojumi, pat ja ne viss ir kārtībā", tomēr nav nekādu izredžu, ka izdosies panākt vienošanos šajā samitā, kuru īpaši sasaucis Tusks.
Vācijas kanclere Angela Merkele noraidīja iespēju, ka samitā pirmdien varētu tikt panākta vienošanās, jo finanšu ministri pirms tam nebija spējuši vienoties.
"Nav pamata lēmumam. Šis var vienīgi būt konsultatīvs samits," žurnālistiem sacīja Merkele.
Grieķijas sarunas ar ES, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, strupceļā atrodas jau piecus mēnešus, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.