Jauno valdību atbalstīja abu lielāko partiju deputāti un labējās partijas politiķi, kā arī vairāki neatkarīgie likumdevēji. Savukārt pret balsoja visi kreisā spārna deputāti un komunistiskās partijas likumdevēji.
Vēl pirms balsojuma Papadems aicināja politiķus būt vienotiem, lai nodrošinātu, ka Grieķija var saglabāt dalību eirozonā, un uzsvēra, ka viņa vadītās valdības uzdevums ir "nesamērojami liels", salīdzinot ar laiku, kas tai atvēlēts strādāšanai. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas Grieķijā gaidāmas 19.februārī.
Jau ziņots, ka Papadems amata zvērestu nodeva piektdien. Amatu jaunajā valdībā saglabājis līdzšinējais finanšu ministrs Evangels Venizels. Savukārt ārlietas turpmāk būs bijušā Eiropas Savienības (ES) komisāra Stavra Dima pārziņā. Kopumā amatus saglabājuši 12 bijušās valdības ministri.
Pirmo reizi kopš demokrātiskās pārvaldes iekārtas atjaunošanas 1974.gadā valdībā iekļauti galēji labējie politiķi.
Jaunās valdības pirmais uzdevums būs pārliecināt starptautiskos kreditorus piešķirt Grieķijai astoņus miljardus eiro lielo aizdevuma maksājumu, kas valstij nepieciešams līdz 15.decembrim.
Pēcāk būs jāapstiprina bargie taupības pasākumi, kas tiek pieprasīti apmaiņā pret otro ES glābšanas programmu - simts miljardu eiro lielu aizdevumu, privāto investoru turēto Grieķijas parādsaistību norakstīšanu aptuveni tikpat lielā apmērā un vēl 30 miljardus eiro garantiju veidā.