Ceturtdien Rumānijā tika atklāta pirmā no divām vairogā ietilpstošajām sauszemes pretraķešu aizsardzības bāzēm, no kurām nepieciešamības gadījumā varēs neitralizēt ienaidnieku ballistiskās raķetes.
Pretraķešu vairoga izveide Eiropā ir netīkama Krievijai, kas to uztver kā draudu savai nacionālajai drošībai.
Klātesot NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, Deveselu ciemā Rumānijas dienvidos ceturtdien tika oficiāli paziņots, ka darbu var sākt pretraķešu aizsardzības bāze, kuras izveidē ASV ieguldījušas 800 miljonu dolāru (701 miljons eiro), vēsta Reuters.
Deveselu bāzē, ko kādreiz izmantoja Rumānijas gaisa spēki, bet pašlaik - ASV jūras spēki, ir izvietotas 24 pārtvērējraķetes SM-3 un pretraķešu aizsardzības sistēma Aegis, kas var tikt izmantotas, lai iznīcinātu tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Paredzēts, ka jūlijā notiekošajā NATO samitā Varšavā bāze tiks oficiāli nodota alianses rīcībā.
Bāze ir daļa no Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga, par kura izveides plāniem jau 2002. gadā paziņoja toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs. Vairoga sākotnējais mērķis bija pasargāt Eiropu un tur esošās amerikāņu militārās bāzes no iespējamiem starpkontinentālo ballistisko raķešu uzbrukumiem.
Buša pēctecis Baraks Obama, vēloties uzlabot Vašingtonas attiecības ar Maskavu, paziņoja, ka pretraķešu aizsardzības vairogs būs domāts, lai neitralizētu tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kuras varētu izšaut tādas Rietumiem naidīgas valstis kā Irāna un Ziemeļkoreja.
Bez sauszemes pretraķešu aizsardzības bāzēm Rumānijā un Polijā Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogā ietilps arī radaru bāze Turcijā, četri Spānijas piekrastē dislocētie ASV jūras spēku vadāmo raķešu iznīcinātājkuģi un komandcentrs ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā.
Vairoga mugurkauls būs radari, kas konstatēs izplatījumā palaistās ballistiskās raķetes. Pēc tam sensori noteiks raķešu trajektoriju, un pārtvērējraķetes tās iznīcinās izplatījumā vēl pirms atgriešanās Zemes atmosfērā. Pārtvērējraķetes varēs palaist gan no kuģiem, gan sauszemes bāzēm.
ASV un NATO regulāri ir atkārtojušas, ka pretraķešu aizsardzības vairogs Eiropā neapdraud Krieviju. "Šī bāze Rumānijā un vēl viena Polijā nav vērstas pret Krieviju," Deveselu bāzes atklāšanā sacīja Stoltenbergs. "Pārtvērējraķešu skaits ir pārāk mazs, un tās atrodas pārāk tuvu Krievijai, lai spētu pārtvert Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes."
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Iedarbina Eiropas pretraķešu aizsardzību lasiet piektdienas, 13.maija, laikrakstā Diena!