The New Statesman uzskata, ka A. Merkeles politika eirozonas izvešanai no finansu krīzes, kuras pamatā ir stingras taupības pasākumi, rezultātā var novest pie otras Lielās depresijas. Šī iemesla dēļ izdevums dēvē A. Merkeli par otru bīstamāko Vācijas līderi pēc Ādolfa Hitlera. Izdevumam arī šķiet dīvains fakts, ka valsts, kura sāpīgi reaģē par tās nacistiskās pagātnes pieminēšanu, mierīgi noskatās uz neonacistu partiju ietekmes strauju palielināšanos visā Eiropā: no Francijas līdz Grieķijai un Ungārijai.
Vācijas apgalvojums, ka tā it kā glābj no krīzes strādāt negribošos grieķus, publikācijas autoram šķiet nepārliecinošs. Rakstā dotas norādes uz Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, kuri uzskatāmi liecina par šādu apgalvojumu nepatiesumu. Saskaņā ar OECD pētījumu, grieķu darbadiena ir vidēji uz 40 procentiem (!) ilgāka, nekā vāciešiem.
Pēc žurnāla domām, A. Merkeles vadītās partijas neveiksmes federālo zemju vēlēšanās arī liecina, ka ne visiem vāciešiem ir pieņemama valdības politika un pastāv cerības, ka A. Merkele tiks apturēta.
The New Statesman ir žurnāls, kas pauž mēreni kreisus uzskatus. Žurnāls saņēmis virkni dažādu profesionālu balvu, tostarp 2009. gadā tas tika atzīts par Lielbritānijas gada labāko žurnālu.