210 kilometru garā dzelzceļa līnija Igaunija ies caur apmēram 600 privātīpašumu, kā arī caur pašvaldībai un valstij piederošiem zemesgabaliem. Rail Baltica izbūves vajadzībām Igaunijas valstij no privātiem īpašniekiem jāiegūst kopumā vairāk nekā 500 hektāru zemes.
Igaunijas valsts sola atpirkt zemi atbilstoši tās tirgus vērtībai. Katra konkrētā zemes gabala vai nekustamā īpašuma vērtību noteiks sertificēti nekustamā īpašuma novērtētāji.
Sarunas ar īpašniekiem varēs sākt pēc sākotnējā projekta sagatavošanas. Gaidāms, ka Pērnavas apriņķis projektu sagatavos pirmais, jo 80% no tajā atsavināmās zemes jau atrodas valsts īpašumā.
Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāvji Kristjans Kaunisāre un Andress Lindemans, kas veic Rail Baltica izbūves plānošanu, pauda pārliecību, ka vissarežģītākās būs sarunas Harju apriņķī, jo tur zemes vērtība ir vislielākā.
Lai paātrinātu zemes atsavināšanu, ministrija ir ierosinājusi vairākus likuma grozījumus.
Kaunisāre sacīja, ka pēc tam, kad tiesa būs apstiprinājusi zemes atsavināšanas pamatojumu, lēmums stāsies spēkā un valsts varēs sākt dzelzceļa līnijas izbūvi.
Mazāk optimistiski par vienošanos ir dzelzceļa līnijas skarto zemju īpašnieki, jo uzskata, ka Rail Baltica samazinās viņu īpašumu vērtību un pasliktinās dzīves apstākļus.
Rail Baltica II būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu.