Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis raidījumam apstiprināja, ka, sadarbībā ar igauņiem, Latvijas drošības dienesti veic izmeklēšanu arī mūsu valstī. Tai skaitā, pārbauda aizdomu lokā nonākušus Krievijas pilsoņus, kuriem šeit izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Podera lietā ir vairākas epizodes, kas saistās ar Jūrmalu un liecina par Igaunijas drošībnieka iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas dalīšanā. Poders pagājušā gada pavasarī un vasarā braucis tikties ar Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoni Vjačeslavu Šestakovu, kurš kriminālajā vidē pazīstams ar iesauku Sļiva. Tiek uzskatīts, ka Šestakovs ir viens no sakarniekiem Krievijā par mafijas karali sauktajam Aslanam Usojanam jeb Ģedam Hassanam. Jūrmalas tikšanās reizēs klāt bijuši vēl vairāki noziedzīgajā pasaulē zināmi personāži - Korejec un Nikolajs Holopovs. Tiek pieļauts -, ja Igaunijas Drošības policija nebūtu atklājusi iekšējo nodevēju, viņu kolēģis būtu sācis kontrolēt lielāko daļu no kriminālās naudas plūsmām Baltijā.
Poders tika aizturēts pēc apmēram pusgadu ilgas izsekošanas, kuras laikā apstiprinājušās aizdomas, ka ietekmīgais Drošības policijas darbinieks, izmantodams savas amata pilnvaras, dažādi pakalpojis noziedzniekiem, pretim kukuļos saņemdams ļoti iespaidīgas summas.
Kozlovskis Nekā personīga sacīja, ka pēc Podera aizturēšanas jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko Latvijā dara Šestakovs, kuram šeit ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
"Ja apstiprināsies kaut kādas aktivitātes, kas ir vērstas uz kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai kaitētu Latvijas interesēm, es uzskatu, ka tādā gadījumā būtu jāpārskata viņa uzturēšanās Latvijā," atzina iekšlietu ministrs.
Aizturētais 33 gadus vecais Poders līdz šim Drošības policijā tika uzskatīts par teicamu izmeklētāju. Viņam bija ļoti plaša pieeja informācijai un ietekmīgas amata pilnvaras. Par to, ka īstenībā viņš strādā bandītu labā, aizdomas radās, kad Igaunijas un Krievijas uzņēmēji sastrīdējās par īpašumtiesībām Krediidipank, kur lielākā daļa kapitāla pieder krievu pusei. Kaislībās par lielo naudu, igauņu drošībnieks uz brīdi zaudēja modrību un bija iesaistījies konflikta nogludināšanā. Kopš tā laika viņam tika sekots un lēnām sāka atklāties patiesība.
Uzmanība tika pievērsta arī Podera ģimenes iespaidīgajiem nekustamajiem īpašumiem un to izcelsmei. Tiek pieļauts, ka Poders, izmantodams savas Drošības policijas pilnvaras, ir palīdzējis dažādiem mafioziem grupējumiem, piemēram, kontrabandas organizēšanā un piekļūšanā pie kontiem, ko Igaunijas banku uzraugi bija iesaldējuši aizdomās par naudas atmazgāšanu. Pakalpodams noziedzniekiem, izpalīdzīgais drošībnieks varēja būt saņēmis 10-15% no katras summas, kas nozīmē, ka viņam dotie kukuļi mērāmi simtos tūkstošos latu.
Gaismā celti gadījumi, kad Drošības policijas vārdā Poders centies atvieglot apstākļus konkrētiem cietumniekiem, bet citus – tieši otrādi – pakļaut stingrākam režīmam. Viens no cietumu priekšniekiem atceras, ka Poders arī mudinājis nelikumīgi izmantot noklausīšanās iekārtas. Ir aizdomas arī, ka viņš safabricējis pierādījumus par labu tiem, kas viņam deva kukuļus un ilgstoši un nesodāmi ir darbojies plašā frontē, izmantodams sakarus Krievijā un citur.
Podera lietas izmeklēšana Igaunijā nopratināto skaits tuvojas diviem desmitiem, tiek runāts par pagaidām vārdā nenosauktām, bet "lielām un nozīmīgām" valsts iestādēm, kas varētu būt iesaistītas. Nozīmīguma un apjoma dēļ, izveidota speciāla izmeklēšanas grupa, iesaistot dažādu valsts resoru speciālistus.